Redakcija

Man vienmēr licies, ka nelaimei nav tautības, rases un politiskās piederības. Manas emocijas par sestdien Ēģiptē notikušo aviokatastrofu, kurā bojā gāja 224 cilvēki, to apliecināja. Skatoties TV sižetus un fotogalerijas internetā, jutu līdzi katram piederīgajam, kurš piemiņas vietās lika ziedus un bērnu rotaļlietas.

Enerģijas dzērieni krāsainās bundžiņās un pudelītēs ir tikpat garšīgi kā limonāde un sola tūlītēju darba sparu. Tos iecienījuši daudzi, nenojaušot cik tie patiesībā ir bīstami. Šobrīd tos brīvi var iegādāties ikvienā kafejnīcā, stūra bodītē un pat avīžu kioskā. Šobrīd tas nav nekāds aizliegtais auglis pat bērniem, taču cerams, ka visai drīz vismaz jaunā paaudze tos tik brīvi vairs nevarēs iegādāties.

Otrdien valdībā tiks apstiprināts patvēruma uzņemšanas rīcības plāns, ar ko noslēdzas svarīgs posms Latvijas stratēģijas izstrādē par šo jautājumu. Patvēruma meklētāju masveidīgā pārdale Eiropas Savienībā, visticamāk, būtiski ietekmēs ne tikai mūsu likteņus, bet arī to pilsoņu dzīves, kuriem šodien dziedam šūpuļdziesmas.

Pagājušās nedēļas nogalē Salaspilī tika iesvētīta jaunā luterāņu baznīca. Klāt bija pats Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, bet vietējo varu pārstāvēja novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars.

Beidzoties oktobrim, atskatījāmies, ko laikraksti "Darba Balss" un "Rīgas Apriņķa Avīze" saviem lasītājiem vēstīja šajā mēnesī pirms pieciem gadiem un vairākiem gadu desmitiem.

Šogad karu maluzvejniekiem oficiāli pieteikuši četri pretinieki – Valsts vides dienests, Valsts policija, Dabas aizsardzības pārvalde un "Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība". Kādam, kurš citās jomās netiek novērtēts, šis lašveidīgo zivju nārsta laiks ir iespēja kļūt populāram.

Ceturtdien Saeima vismaz uz laiku pielikusi punktu divu krieviski raidošu radio grupu savstarpējā cīņā par to, vai Uģa Poļa pārstāvētā "Krievijas Hitu Radio", kas pašlaik ir populārākā komerciālā raidstacija krievu valodā, varēs turpināt savu darbību kā viena no krieviski raidošām radiostacijām.

Esam atvadījušies no vasaras laika, pagriežot pulksteņa rādītājus vienu stundu atpakaļ. Jau ierasts, ka gada tumšākajos mēnešos palielinās to ceļa negadījumu skaits, kuros cieš gājēji un velosipēdisti. Tā gadās ne tikai dziļos laukos, bet pilsētās, piepilsētās un visur citur, kur biežāk krustojas automašīnu un kājāmgājēju ceļi.

Pēdējā laikā vārds "kvotas" kļuvis gluži vai par lamuvārdu. Kvotas uz izmeklējumiem, kvotas uz analīzēm, kvotas uz pakalpojumiem, kvotas uz... un tā joprojām. Līdz šim ar kvotu sekām nebiju saskārusies, tāpēc tīri emocionāli to kaitīgumu nejutu, bet, izrādās, no kvotām, tāpat kā no veselības problēmām, neviens nav pasargāts.

Pagājušajā nedēļā kopā ar Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes inspektoriem iznāca paceļot pa Gaujas lejteci no Carnikavas dzelzceļa tilta līdz upes ietekai jūrā, un šim "ceļojumam" bija gluži praktisks iemesls – ir sācies lašu nārsta laiks, kas turpināsies līdz 30. novembrim, un spēkā ir stājies liegums to ķeršanai.