Katrai ģimenei ir savas tradīcijas, kopīgie notikumi un paradumi. Liela daļa no tiem ir saistīta ar svētkiem un ikdienas dzīves rutīnu, taču ir vairākas lietas, ko vērts izlemt un pārrunāt pie kopīgā galda arī, lai nodrošinātos pret liekām nesaskaņām un pārpratumiem juridiskās drošības jautājumos.

Mūsdienās pāri nereti uzskata, ka attiecību reģistrēšana neko nemaina. Tomēr tā ir tikai puspatiesība. Kopdzīve laulībā ir ne tikai finansiāli izdevīgāka, bet novērš arī virkni risku nodokļu, mantojuma, medicīnas aprūpē un citās jomās.

Visbiežāk cilvēki izdod pilnvaru kādai citai personai pārstāvēt savas intereses, ja plānotā darījuma vai lēmuma pieņemšanas laikā nav Latvijā, ja nav vēlēšanās pašam ar konkrēto jautājumu nodarboties vai ir pārliecība, ka kāds cits to izdarīs labāk, kā arī tad, ja savu interešu pārstāvība jāuztic profesionālim, piemēram, valsts iestādēs vai tiesas procesā.

Jebkurš cilvēks savu pēdējo gribu par to, kā būtu sadalāma viņa manta un īpašumi pēc nāves, var paust testamentā. Latvijā pie zvērinātiem notāriem to dara vidēji 3000 cilvēku katru gadu.

Tāpat kā katrs cilvēks vairāk vai mazāk pārzina savu slimību vēsturi un stāvokli bankas kontā, viņam būtu jāpārzina arī fakti un procesi savā juridiskajā dzīvē. Tomēr ne vienmēr tā ir – un to apliecina Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) novērojumi, kopš ieviests jaunais e-pakalpojums notariātā, kas ļauj katram redzēt savu jebkad pie notāriem veikto darbību pārskatu.

Nesen iegādātajā īpašumā joprojām deklarēts kāds no bijušajiem iemītniekiem, tam zemesgrāmatā reģistrēts kultūras pieminekļa statuss vai ierakstīts īres līgums – tie ir tikai daži no "pārsteigumiem", ar ko īpašuma iegādes darījuma noslēgumā var saskarties jaunie īpašnieki, ja mājas, zemes vai dzīvokļa iegādes procesā laikus nav pārbaudīti visi iespējamie apstākļi.

Visbiežāk velosipēdus garnadži aizdzen no tādām vietām kā māju pagalms, stāvvieta pie veikala un daudzdzīvokļu namu kāpņu telpa – tā liecina apdrošināšanas sabiedrības "Ergo" apkopotā informācija.