Es gan mēdzu sevi pieskaitīt dabas draugiem, bet, ieraugot jaunās spēles bērniem "Putnotājs" un "Kokotājs", aizdomājos: vai maz varu lepni sevi tā saukt, ja patiesībā par dabu zinu tik maz?

Pēdējos gados tiem, kam brīvdienās tīk izbraukt dabā, nav svešs piedāvājums izstaigāt dažādas dabas takas. Visbiežāk dzird par purva laipām, kas aicina iepazīt Latvijas purvu bagātības un to neaprakstāmo mieru un klusumu, ko šādas ainavas sniedz, ja vien izdodas aizbraukt dienā, kad vienlaikus ar jums dabu turpat vērot nav devušies desmitiem citu mieru baudīt gribētāju.

Tuvojoties Lieldienām, biežāk aizdomājamies par "maizi dvēselei". Šogad pati izmantošu iespēju apmeklēt Rīgas pareizticīgo kamerkora "Blagovest" koncertu "Lielā gavēņa dziedājumi".

Kad termometra stabiņš kādu laiku rādījis mīnus grādus un upes un ezeri aizsaluši, laiks doties ledus brīnumu medībās. Brīnumainus veidojumus var redzēt ne tikai ledus skulptūru festivālos, – daba tekošu ūdeni spēj pārvērst vēl neticamākās pasaku ainās.

Trīs pavisam vienkāršas receptes, ja vīrs bijis sēņot, bet lauku radi ieradušies ar kabaču un tomātu groziem.

Latvijas ziemas ne vienmēr lutina ar izmeklētiem laikapstākļiem, un tad tā vien gribas doties uz zemēm, kur saule vairāk silda, vai kalniem, kur garākas slēpošanas trases.

Maija beigās daudzi ziņu portāli lasītājus priecēja ar ziņu par "Rīgas cirka" ziloņu atpūtu Ropažu pļavās.