Ažiotāža ap Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzīto izglītības reformu ir pārspīlēta. Mēģinājumi uzdot notiekošo par "labo" un "ļauno" spēku cīņu ir – reformas sekmīgai īstenošanai – kaitīgi. Vairāki Saeimas deputātu un nevalstisko organizāciju priekšlikumi īstenībā palīdzētu reformas līdzsvarotai norisei.

Ažiotāža ap krievvalodīgo skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā šobrīd aizēno pašu svarīgāko – izglītības satura reformu, kas ietver arī skolas gaitu sākšanu bērniem jau no sešu gadu vecuma. Reformas īstenošanai paredzēti ap 14 miljoni eiro.

Veltīta Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienai. Acīmredzamas patiesības un ievērojamu personību atziņas autors papildinājis ar īsām replikām par aktuālām tendencēm sabiedrībā un politikā.

Jaunajai valdībai būs jārisina problēmas izglītībā vismaz trijos virzienos, kas skars izglītības saturu, pedagogus un izglītības iestādes.

Vai Latvijas skolās jāmāca dzīvesziņa? Ažiotāža pagaidām ir tikai par formu, kā to darīt, par to, kuras organizācijas noteikti nepielaist pie dzīvesziņas izstrādes, nevis par priekšlikuma būtību.

Spēle ir kultūras priekšvēstnesis. Pēc flāmu kultūrvēsturnieka Johana Heizingas domām, cilvēks ir būtne, kas spēlējas: homo ludens. Arī politiku nereti salīdzina ar spēli. Latvijā pašlaik notiek politspēle par tautas izdzīvošanu.

Kā apturēt neveselīgu dzīves paradumu izplatīšanos, mazkustīgu dzīvesveidu, bērnu traumatismu, nedisciplinētību un arvien pieaugošo alkohola lietošanu pamatskolēnu vidū?

Tāds jautājums varbūt rodas, lasot diskusiju par stundu skaita izmaiņām pamatskolā starp Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Latvijas Pedagogu domi (LPD).