Laikā, kad lielākā daļa pašvaldību savas sabiedriskās ēkas siltina, remontē un atjauno par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, pēc iedzīvotāju skaita mazā, toties teritorijas ziņā plašā Sējas novada pašvaldība taupa, krāj un remontē savas ēkas pašu spēkiem.

Mājturība ar 19. gadsimta auru
Blakus Sējas skolai, kuras būvniecība iesākta 1914. gadā, bet pabeigta dažus gadus pēc Pirmā pasaules kara, atradās vecā laukakmens kūts, kas būvēta 19. gadsimta 80. tajos gados. Kūts telpas bija piemērotas zēnu darbmācības priekšmeta vajadzībām, tomēr, kā saka Sējas novada domes priekšsēdētājs Guntis Liepiņš, skola regulāri saņēmusi aizrādījumus no visām izglītības kvalitātes iestādēm, ka darbmācībai jāatrod labākas telpas.

Kad pirms četriem gadiem par Sējas skolas direktori sāka strādāt Inese Ozolniece, viņa sāka plānot, kā sakārtot ēku, lai bērni varētu pilnvērtīgi apgūt amatu pamatus. "Kad pirmo reizi ienācu mājturības kabinetā, nodomāju, ka skolēnus šeit iekšā laist nevar. Sāku plānot, ko varētu darīt ar šo ēku," stāsta I. Ozolniece. "Protams, saglabājot kaut ko no vecā, no vēsturiskā. Ir viegli nojaukt veco un uzbūvēt jaunu. Bet gribējās, lai vecā aura paliek. Lēnām, pie rakstāmgalda, ar bildēm un skicēm tapa ideja, ar kuru gāju pie priekšsēdētāja. Drīz vien tika izsludināts viens Eiropas projekts, taču diemžēl mums neizdevās dabūt finansējumu.

Bet bijām jau sapriecājušies un iesākuši plānot savu jauno projektu. Visbeidzot, nolēmām, ka neatstāsim to tā, bet darīsim paši. Uzskatām šo skolas ēku par jaunu bērnu novadam, jo tiešām deviņu mēnešu laikā būvniekiem izdevās izdarīt visus darbus."

Domes priekšsēdētājs Guntis Liepiņš, kurš pats ir Sējas skolas absolvents, izrādot jaunās telpas, stāsta: "Pāris gadus atpakaļ sākām domāt, kā sakārtot šo jautājumu un pagājušajā rudenī sākām pārbūvi. Man liekas, ka ļoti veiksmīgi esam atrisinājuši šo lietu. Vasaras laikā skolai jāizdomā, kā paši šeit organizēs mācību darbu. Pašvaldībai projekts izmaksāja 280 tūkstošus eiro.

Jāsaka paldies arī visiem deputātiem, kas atbalstīja šī projekta īstenošanu politiski un finansiāli, piešķirot līdzekļus. Un par to, ka mēs ļoti mērķtiecīgi pratām taupīt naudu, lai varētu kaut ko šādu realizēt. Darba galdus gan iegādājāmies ar Leader projekta finansējumu. Šīs iekārtas paredzētas arī mūžizglītības programmai, tā kā, ja kāds pieaugušais arī gribēs apgūt amatu, tad ārpusskolas darba laika varēs to darīt. Šeit ir arī meiteņu darbmācības kabinets ar virtuves aprīkojumu. Tendence ir uz zaļo vidi, zaļo klasi, tāpēc ēkā ierīkota granulu apkure, atjaunojām ūdens urbumu akas ar visām atdzelžošanas iekārtām, nopietni labiekārtojām vidi. Mūsu videi klāt nācis labs objekts."

Silti un saulaini ne tikai domniekiem
Par novada vizītkarti pieņemts uzskatīt domes ēku. Tā ir pirmā vieta, uz kurieni dodas augstas amatpersonas darba vizītēs un kur tiek vestas ārzemju delegācijas. Sējas novada dome turpmāk varēs lepoties ar savu vizītkarti.

Proti, ne mazāk nozīmīgs projekts par renovēto skolu ir domes ēkas siltināšana un lielākās daļas iekštelpu remonts. Sējas novada domes ēkā Lojas ciemā atrodas arī citas iestādes – Sējas Mūzikas un mākslas skola bērniem, novada bibliotēka, ģimenes ārsta prakse, aptieka, zobārsta kabinets, pasts. Tieši šīs telpas remonts un pārbūve skārusi visvairāk.

"Ieplānojām arī liftu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, lai pie ģimenes ārsta varētu tikt visi, turklāt ka ģimenes ārsta praksēm obligāti būs nepieciešama vides pieejamība cilvēkiem ratiņkrēslos. Izremontētas telpas arī ģimenes ārstei un zobārsta kabinets," stāsta G. Liepiņš.

Vislielākie prieki par jaunajām telpām ir mazajiem novada iedzīvotājiem, kas tikuši pie plašām un gaišām mākslas skolas telpām ar gleznainu lauku ainavu aiz loga. Arī bibliotēka, kurai ir 350 lasītāji, ieguvusi jaunu fasādi.

Tāpat pārējie domes darbinieki ir ieguvuši siltas telpas, jo ēkai, kas celta padomju laika pēdējos gados, nomainīta apkures sistēma, un ēka nosiltināta no ārpuses, līdz ar to iegūstot jaunu veidolu. "Tikai priekšnieka telpas nav remontētas," smejoties saka domes priekšsēdētājs.

Renovētās domes ēkas atklāšanā piedalījās vietējais Sējas novada iedzīvotājs Pēteris Korsasks – fotovēsturnieks, viens no Latvijas Fotogrāfijas muzeja izveidotājiem, grāmatu autors, pirmais Spīdolas fonda stipendiāts, Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts, apbalvots ar 1991. gada Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.