LRVP norāda, ka zemes īpašumā atrodas divas dzīvojamās ēkas, viena dzīvojamā vagona tipa būve un viena saimniecības ēka. No LRVP atbildes izriet, ka atbilstoši saskaņota ir vienīgi vienas dzīvojamās ēkas un saimniecības ēkas būvniecība, savukārt otras dzīvojamās ēkas būvniecība, iespējams, ir notikusi patvaļīgi un pretēji no 2005. gada spēkā esošajam Carnikavas novada teritorijas plānojumam, vēsta apkartraksts.lv, kas par to jau rakstījis iepriekš.

Jāuzsver, ka pašvaldības teritorijas plānojuma izstrāde ir viena no retajām reizēm, kad sabiedrība tiek iesaistīta saistošu lēmumu pieņemšanā attiecībā uz pašvaldības attīstību, izsakot viedokli par to, kādas teritorijas un kādā apjomā būtu pakļaujamas apbūvei un kāda veida apbūve tajās vispār ir pieļaujama. Tikko teritorijas plānojums ir apstiprināts, tas stājas spēkā kā pašvaldības saistošie noteikumi. Konkrētais gadījums ir nozīmīgs ar to, ka būvniecība tikusi veikta krasta kāpās, neskartā un potenciāli applūstoša teritorijā un, neņemot vērā teritorijas plānojumu (tātad sabiedrības viedokli), kas paredz, ka tā ir dabas teritorija, kur apbūve, izņemot vides infrastruktūru, netiek pieļauta.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 1. panta 21. punktu, patvaļīga būvniecība ir būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam. No Būvniecības likuma 30. panta izriet, ka gadījumā, ja tiek konstatēta patvaļīga būvniecība, pašvaldība pieņem lēmumu par būves nojaukšanu, kā arī Latvijas administratīvo pārkāpumu likuma 152. panta kārtībā sauc atbildīgo personu pie administratīvās atbildības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu. Latvijas tiesās ir skatīti vairāki gadījumi, kad privātpersonai uzlikts pienākums par saviem līdzekļiem patvaļīgi uzbūvēto ēku nojaukt; ja persona to nedara, pašvaldībai ir tiesības ēku nojaukt uz privātpersonas rēķina.

LRVP atbildē tiek pieminēta zemes gabala īpašnieka vēlme no celtniecības materiāliem aizbērt bedres uz piebraucamā ceļa. Jānorāda, ka saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu celtniecības atkritumi tiek kvalificēti kā ražošanas atkritumi, par ko to radītājam ir jāmaksā apsaimniekošanas maksa. Būvgružu izbēršana uz ceļa bedru aizbēršanai ir vērtējama kā prettiesiska rīcība, būtībā dabas piesārņošana, kas turklāt mazina dabas vides estētisko vērtību. Praktiskais risinājums ir jāmeklē citādi, nevis sabojājot dabu.

Pēc LRVP vēstules saņemšanas 23. martā uz iesniegumu, ko institūcijai bija adresējusi šī teksta autore Liene Eglāja, pašvaldības būvvaldei nosūtīts trešais iesniegums par šo lietu ar lūgumu veikt pārbaudi. Cita starpā iesnieguma saturā norādīts, ka "pašvaldības bezdarbība, pieļaujot patvaļīgu būvniecību tās teritorijā, ir apstrīdama un pārsūdzama Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lūgums iedzīvotājus izteikt komentārus, savas domas un ierosinājumus par iespējamu turpmāko rīcību".

Turklāt, kā norāda iesniegumu rakstītāja, "‍‍‍pa to laiku, kamēr rakstīju iepriekš minēto, konkrētajā teritorijā ar jaunu sparu atsākusies būvniecība, un tas viss – pretēji teritorijas plānojumam. Zemāk redzami attēli."

Piebilstams, ka Carnikavā šī nav vienīgā vieta, kur cieš kāpu zona, jo, piemēram, jau ilgus gadus dažādu birokrātisko šķēršļu un institūciju neizdarības dēļ tiek noskalota Garciema kāpa.