"Mēs atnācām uz muzeju apskatīt pastkaršu izstādi, taču, iedvesmojušies no redzētā, bērni tepat uz vietas sāka zīmēt paši savas Ziemassvētku kartītes," paskaidro Ulbrokas vidusskolas 3.c klases audzinātāja Aija Apine-Eimane. "Un tas vēl nav viss! Tie, kuriem kartīte gatava, var tajā ierakstīt novēlējumu ar tinti un spalvu, kā to redzējām uz senajām pastkartēm. Bērniem tas ļoti patīk."

"Mazie ar lielu interesi mācās pareizi noturēt spalvu un rakstīt kā sendienās," stāsta muzeja vadītāja Renāte Priede. "Apaļo lodīšu pildspalvu un flomāsteru var paņem rokā, kā grib, bet spalvaskāts jātur pareizā pozīcijā. Nepierasti arī tas, ka visu vārdu nevar uzrakstīt uzreiz, jo tinte beidzas. Tā jāpaņem uzmanīgi, citādi nopilēs un būs jāzīmē jauna kartīte. Jāpiesargās arī no tā, lai kāds nejauši nepagrūž ar elkoni. Tomēr, neskatoties uz šīm neērtībām, bērniem ļoti patīk, un tie, kuri pamēģinājuši rakstīt ar tinti, prasa, vai mūsdienās tādu tinti un spalvu arī var nopirkt."

"Man ļoti iepatikās rakstīt ar tintes spalvu. Lai gan dažreiz tā nopil, es arī mājās gribētu ar tādu rakstīt," atzīst trešās klases skolniece Linda Silavniece, kura savai māmiņai izgatavojusi apsveikuma kartīti ar piparkūku mājiņu. Arī Samanta Presņikova, Odrija Ķempele, Aiva Strautmane, Rainers Gailums un citi bērni piebalso, ka rakstīt ar tinti ir forši.

Jautāti par izstādē aplūkojamajām senajām pastkartēm, viņi atzīst, ka visas kartītes ir skaistas, bet vissirsnīgākās tomēr ir tās, uz kurām attēloti zvēriņi. Sevišķas simpātijas izpelnījusies kartīte ar diviem brūniem, pūkainiem lācīšiem, kuri velk ragavas ar Ziemassvētku vecīti.

Savukārt pašu zīmētajās pastkartēs bērni attēlojuši Vecrīgu, kas viņiem ļoti patīk Ziemassvētku laikā, sirsniņas, kas liecina par mīļumu, un baltas sniegpārsliņas, kuras visi gaida uzsniegam.