Drukāt šo lapu
20.06.2015 16:35

Katram pašam jāpiedzīvo un jāizdzīvo Jāņi

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Katram pašam jāpiedzīvo un jāizdzīvo Jāņi www.turaida-muzejs.lv

Par vislatviskākajiem svētkiem – Jāņu dienu – zina stāstīt tie, kas gadu no gada kopj šo gadskārtu ieražu un aicina tajā iesaistīties arī no malu malām sabraukušos viesus. Turaidas muzejrezervāta ļaudis Jāņus ieskandina no vasaras saulgriežiem, kad saule sasniegusi visaugstāko loku un daba tērpusies viskrāšņākajā rotā.

Turaidieši kā viena liela ģimene visus uzņem savā pulkā, lai atdotu godu gada visgarākajai dienai un visīsākajai naktij. Viena no Turaidas pasākumu organizatorēm un tautas dziesmu teicēja Anda Skuja uzskata, ka cilvēks nedrīkst palikt malā: "Šis laiks ir jāizdzīvo tā pa īstam un tā no visas sirds!"

A.Skuja ar prieku dalās pieredzē, kā svinami latviešu skaistākie svētki – Jāņu diena. Neaizmirstama un paliekoša vērtība esot jau pašām Jāņu dienas gaidīšanas izdarībām, un gatavošanās svētkiem jāsāk ar Jāņu sajūtu radīšanu. Līgo dziesmas var sākt skandēt jau vairākas nedēļas pirms Jāņiem.

A.Skuja novēl katrai ģimenei atrast savu Jāņu dziesmu, un visiem kopā to iemācīties no galvas, lai, ejot ciemos vai atnākot ciemiem, nekristu kaunā. Turaidā tradicionāli tiks dziedātas – "Visu gadu dziesmas krāju, Jāņu dienu gaidīdama" un "Sit, Jānīti, vara bungas vārtu staba galiņā".

Izvēle Jāņu dziesmām esot liela, vairāk kā 200 dažādas melodijas izdziedamas, bet piedziedājums jādzied visiem, jo vārds "līgo" līvu valodā nozīmē "lai top" – lai laba vasara, lai laba raža, lai izdodas iecerētais! Dziedot cilvēki atraisās, tad arī darbi viegli sokas un prāts priecīgs.

Kad ir sakopta māja un sēta, ir jādodas pļavās, lai salasītu zāļu pušķus – gan savā māla vāzē liekamos, gan ciema kukulī nesamos. Madaras un nārbuļi, rudzupuķes un magones, vībotnes un sarkanais āboliņš, asinszāle un vēl, un vēl. Kā dziesmā teikts – "Visa laba Jāņu zāle, kas zied Jāņu vakarā". Ziedi jālasa daudz, jo tie būs vajadzīgi arī Jāņu dienas vainagiem – vieniem no būtiskākajiem un raksturīgākajiem vasaras saulgriežu atribūtiem.

Jaunām meitām ziedu vainagi, precētām sievām klāt pa ozollapu zariņam, vīriem ozollapu vainagi, neprecētiem puišiem var būt klāt pa ziediņam. Mājas un pagalma rotāšanai sarūpējamas meijas, labi noderēs kāds pīlādža zars pie sliekšņa, ozolzars virtenēm, bet grīdas var izrotāt ar Jāņu zālēm un kalmēm. Kamēr meitas vainagus un virtenes vij, puiši gatavo ugunskura vietu un malku.

Vidzemniekiem esot pieņemts ciemos iet ar groziņiem, vienmēr līdzi ciemakukulis. Jāņu dienā labi noderēs pašu cepti pīrādziņi un pašu siets siers. A.Skuja ir pārliecināta, ka sasiet sieru pašiem ir liels prieks gan bērniem, gan lepnums pašai saimniecei, jo biezpiens, piens, sviests, olas un ķimenītes atradīsies katrās mājās. Savs sietais sieriņš ir gan īpašāks, gan mīļāks, ar pašu sieto sieru varot meitas puišus vilināt.

Vidzemnieces sienot ziedaināku, rupjāku sieru. Groziņā vēl vidzemnieki liekot karašu, alu, kvasu un tiek minēts arī brandavīns. Jāņa bērniem jādodas aplīgot tuvākie kaimiņi, jo Jāņa bērnu ierašanās simbolizē saticību un pārticību.

Vasaras saulgriežu rituāli pamatā ir saistīti ar uguni un ūdeni, jo šai naktī tiem piemītot dzīvinošs spēks. Jāņu uguns jādedzina pēc iespējas augstākā vietā, un tas jāpagūst izdarīt pirms saules rieta, lai cauri visai naktij saglabātu gaismu, jo gaismā vairojas labie spēki. Jāņu naktī pie ugunskura arī jāgaida saules lēkts, jādzied dziesmas, jādejo un jāiet rotaļās.

Jauka ir arī pāri ugunskuram lēkšanas tradīcija. Tas jādara, lai attīrītos no visa liekā – uguns attīra no ļaunā un šķīstī. Jaunieši lec, sadevušies rokās, lai burvju spēks tos vienotu kopā, lai iegūtu uguns svētību. Lai saņemtu ūdens spēku, pirms saules lēkta jāiet mazgāt mutes avotā, jāpeldas vai jāvārtās rasā. Un, protams, šajā maģiskajā naktī zelta ziediem uzzied paparde.

Turaida ir īpaša vieta – tulkojumā Dieva dārzs. Sagaidījušiem un apsveikušiem sauli, mums jātic, kā tā mums dos daļu no sava siltuma, gaismas un spēka. Saules lēkts – tas ir svēts brīdis, tāpēc Turaidas saimes ļaudis īpaši gatavojas šim pasākumam. 21. jūnija vakars būs dažādu izdarību un pārsteigumu piepildīts.

A. Skuja aicina visus ciemos – sajust šo harmoniju, šo saikni ar dabu, šo enerģētiku, jo viss šeit notiek ar pārliecību un tiek darīts ar izpratni – pārzinot latviešu tautas tradīcijas. Viss ir mūsu pašu rokās – cik gaiša būs Jāņu dienas svinēšana un ticība dabas un saules dotajam siltumam, gaismai un spēkam, tik apgaroti mēs ieiesim jaunajā saules gadā.

Līgo, līgo – Lai top!

Iepriekš:
Līgotāji, līgotāji, nav vairs tālu Jāņu diena!