Skaidrs, ka tie galvenokārt domāti brīvā laika pavadīšanai, ne starptautiska līmeņa sportistu audzināšanai. Taču nav izslēgta arī šāda iespēja. Olainietis Jānis Kuzmins ir ne vien divkārtējs pasaules čempions skeitborda slalomā, bet arī divu Ginesa rekordu īpašnieks.
Kā sevi dēvētu saistībā ar skeitbordu – amatieris vai profesionālis?
Ja ar vārdu "profesionālis" saprot to, kurš ar šādu nodarbošanos pelna naudu, tad es tāds neesmu. Ar prēmijām pietiek tikai, lai segtu ceļa izdevumus, jo nākas braukt arī uz ASV, Kanādu. Bet pasaules čempionātos un citās sacensībās startēju kopā ar labākajiem, kas ir šajā sporta veidā. Tādā nozīmē varu sevi uzskatīt par profesionāli
Kā tas viss sākās?
Viss sākās, kad man bija pieci gadi un vecāki uzdāvināja igauņu "Rula" dēli. Turpat pie mājas sāku braukt, tur dabūju pirmos zilumus. Citiem puikām bija Latvijā ražotie "Ripo" dēļi, man likās, ka esmu pārāks, jo manējais ir labāks... Savulaik Rīgā rīkoja skeitborda nodarbības, sākumā bija pieteikušies 300 dalībnieki, pamazām skaits samazinājās. Bet es braucu joprojām. Sākumā izmēģināju arī skeitbordu rampā, taču paliku pie slaloma.
Vai sacensības rampā ar efektīgajiem lēcieniem nav populārākas, prestižākas?
Es tā nedomāju, tās vienkārši ir dažādas disciplīnas. Vai tad Mārim Štrombergam kāds pārmet, ka viņa olimpiskā zelta medaļa BMX būtu mazāk vērtīga kā, piemēram, šosejas riteņbraucējam? Pasaulē populārs ir gan slaloms, gan strītstails, lai gan Amerikā populārajās ekstrēmo sporta veidu spēlēs "X-Games" sacensības notiek tikai rampā un lēcienos. Pēdējos gados ļoti populārs ir kļuvis nobrauciens, jeb "downhill", kur skeiteri nesās no kalna uz ātrumu.
Kur un kā trenējies?
Protams, gribētu braukt ar dēli katru dienu cauru gadu, taču mūsu ziemeļu klimata un īso vasaru dēļ tas nav iespējams – faktiski sanāk tikai trīs, četri mēneši. Trenējos pārsvarā Priekuļu biatlona trasē, kur, starp citu, jūlija vidū notiks Eiropas čempionāts, arī Lorupē pie Siguldas. Pārējā laikā piestrādāju pie fiziskās sagatavotības, izturības trenēšanas. Ir diezgan daudz skeiteru, kas ziemā nodarbojas ar snovbordu, tas mani kaut kā nav ieinteresējis.
Vai vienam no pasaules labākajiem skeitborda slaloma meistariem Latvijā ir konkurence?
Pēdējā gada laikā strauji progresējis Gustavs Gailītis. Viņš jau ir ticis pie medaļām Pasaules kausa posmos un neļauj man atslābināties, ir vēl vairāki jaunie puiši, arī olainieši. Galu galā pats nekļūstu jaunāks...
Vēl par konkurenci – cik dalībnieku startē pasaules čempionātos un cik no viņiem reāli pretendē uz medaļām?
Šogad Štutgartē paredzētajā čempionātā rīkotāji ir ierobežojuši dalībnieku skaitu. Uz medaļām var pretendēt kādi divpadsmit, bet reāli favorīti varētu būt seši. Amerikāņi, zviedri, francūži, šveicieši, arī sevi varu pie šī pulka pieskaitīt. It kā jau šis sešinieks ir spēcīgāks par pārējiem, bet katrās sacensībās visādi var gadīties.
Skeitborda slalomā ir vairākas disciplīnas. Kur ir atšķirības?
Sacensības slalomā notiek trijās disciplīnās – milzu slaloms, hibrīdslaloms un "tight" slaloms, kas ir mana pamatdisciplīna. Vērtē parasti atsevišķi, taču ir sacensības, kurās rezultātus skaita arī kopvērtējumā. Atšķirības ir trasēs, distances garumā, konusu izvietojumā un sacensību norises gaitā. Milzu slalomā skeiteri sacenšas tikai uz laiku, bet pārējos veidos pēc kvalifikācijas ir sacensības viens pret vienu pēc izslēgšanas turnīra principiem.
Tavā kontā ir gan pasaules čempiona tituli, gan Ginesa rekordi. Ko pats vērtē augstāk?
Ja paskatās internetā, ar Ginesa rekordiem es esmu kļuvis daudz pazīstamāks nekā ar čempiona tituliem... Taču, nenoliedzami, pasaules čempiona tituls man pašam ir vērtīgāks. Īpaši tas, ko izcīnīju 2007.gadā skeitborda dzimtenē ASV. Par Ginesa rekordiem... Zināju, ka skeitborda slalomā tādi tiek reģistrēti divi – distancēs ar 50 un 100 konusiem. 2010. gadā pirms "Nike Riga Run" pasākuma ar "Nike 6.0" pārstāvjiem nospriedām, ka varētu pamēģināt.
Cik zināms, Ginesa rekordu reģistrētāji ļoti stingri seko, lai tiktu izpildīti visi izvirzītie nosacījumi.
Jā, arī skeitbordā. Sākot no tā, ka braucot nedrīkst pieskarties nevienam konusam un beidzot ar ķiveri, ceļgalu un elkoņu sargiem, kuri vispār jau traucē. Sacensībās par konusa nogāšanu rezultātam pieskaita soda sekundes, bet šeit nedrīkst tiem pat pieskarties. Pilnīgi precīzi izbraukt simt konusu un vēl domāt par to, lai būtu rekordlaiks, nav diez cik viegli.
Tā arī izskatījās no malas (Jāņa braucienu var sameklēt internetā). Vai rekorda labojumam īpaši gatavojies?
Pilnīgi nemaz. Patiesībā pat nezināju, vai to vispār varu izdarīt, simt konusu nebiju izbraucis ne reizi. Trasi uztaisījām dienu iepriekš, bet tā arī nesanāca izmēģināt. Iesildoties bija diezgan dīvaina sajūta – cilvēki sanākuši, viss noorganizēts, bet man nebija pārliecības, vai izbraukšu tīri un vai rekordu pārsitīšu.
Bet viss sanāca veiksmīgi un jau pirmajā braucienā izdevās – 20,77 sekundes. Bija iespēja braukt vēl, bet otrajā reizē nogāzu konusu un trešajā rezultāts bija sliktāks. Vairāk nebija spēka, nebiju domājis, ka būs tik smagi... Pagājušajā gadā laboju arī rekordu 50 konusos (10,02 sekundes), tomēr "simtnieku" uzskatu par daudz prestižāku.
Seko līdzi, vai kāds jau nav tev rekordus atņēmis?
Zinu, ka amerikānis nobrauca par pāris simtdaļām ātrāk, bet viņa rezultātu neatzina par rekordu, jo viņš brauca nevis pa pilnīgi līdzenu trasi, bet no kalna lejā. Arī tas ir noteikumos aizliegts.
Cik skrituļdēļu ir tava īpašumā?
Man ir trīs dažādi dēļi, kurus mainu atkarībā no disciplīnas un trases. Ņemot vērā asfalta stāvokli, var variēt ar riteņiem. Uz katrām sacensībām man ir līdzi kādi 20 dažādi riteņi – lielāki, mazāki, cietāki, mīkstāki. Tur ir ļoti daudz nianšu, kurām no Latvijas ir pat grūti izsekot, jo Amerikā nepārtraukti top kaut kas jauns. Manu sponsoru vidū gan ir arī inventāra ražotāji, tā ka varbūt ar novēlošanos, bet pie uzlabotas tehnikas tieku. Piemēram, ļoti laba sadarbība man ir ar vācu ražotni "Kaliber", kas taisa dēļu virsmas. Vienam lielam ražotājam neesmu piesaistīts, un tas man ļauj brīvāk variēt ar tehniku.
Pats ar tehnikas gatavošanu arī nodarbojies?
Neesmu diez cik tehnisks cilvēks, bet sanāk skrūvēt diezgan daudz. Palīdzu arī Latvijas labākajai skeiterei Lienītei Skarainei, jaunajiem puišiem no Olaines skeitborda kluba. Daudz palīdz tēvs – es izdomāju šādas tādas tehniskas nianses, viņš tās palīdz realizēt.
Kā uzskati – vai skeitbords, ņemot vērā panākumus starptautiskā līmenī, Latvijā ir pietiekami novērtēts, vai arī tam uzmanības ir veltīts par maz?
Mūsu vieta ir tāda, kāda ir. Savulaik bijām vienā līmenī ar BMX riteņbraukšanu. Viņi kļuva par olimpisko sporta veidu, un mūsējie ir starp labākajiem pasaulē – malači! Mums tas pagaidām nav izdevies. Ja skeitbordam izdotos pretendēt uz vietu olimpiskajās spēlēs, attīstībai droši vien būtu citi tempi. Un domāju, ka tādā gadījumā slaloms varētu būt pirmā disciplīna, ko iekļautu spēļu programmā, jo mūsu rezultātus var precīzi izmērīt laika izteiksmē, tas nav "patīk – nepatīk", "labāk – sliktāk" līmenis.
Vai var runāt par Olaines skeitborda tradīcijām?
Pats ilgus gadus trenējos Rīgā, bet pēdējos trijos gados man ir parādījušies sekotāji, ir izveidojusies grupiņa, kas trenējas Olainē. Pilsētas mežaparkā būs stacionāra starta estakāde, būs vieta kur pastāvīgi trenēties. Ceru, ka šīs tradīcijas veidojas pašlaik. Man par lielu prieku, šogad Artūrs Liskovs kļuva par Baltijas čempionu junioriem, Adriāns Bendzulis bija otrais.
Ne katra Latvijas mazpilsēta var lepoties ar pasaules čempionu. Jūti, ka Olainē esi īpašā statusā?
Prieks, ka pilsēta mani atbalsta un ir novērtējusi manus sasniegumus. Janvārī bija ceremonija, kurā saņēmu balvu kā Olaines piecgades labākais sportists. 11. augustā rīkošu sacensības Olainē un tādā veidā mēģināšu atdarīt pilsētai par tās sniegto atbalstu. Sacensību ietvaros mēģināsim labot manu Ginesa rekordu 100 konusos – rekordi jau ir domāti, lai tos pārsistu. Ceru, ka piedalīsies ne tikai visi labākie Latvijas braucēji, bet arī kāds no ārzemniekiem, ar kuriem man ir ļoti labas attiecības. Domāju, ka būs labs šovs.
UZZIŅAI:
JĀNIS KUZMINS
Dzimis 1977. gadā Rīgā, no divu gadu vecuma dzīvo Olainē
Ģimenes stāvoklis – neprecējies, dzīvesbiedre Ilze, dēls Toms (5)
Izglītība – absolvējis LU Ekonomikas un vadības fakultāti
Tituli – divkārtējs pasaules čempions (2007., 2011.) un laureāts (2010., 2011.), daudzkārtējs Eiropas čempionātu un Pasaules kausa posmu uzvarētājs, divu Ginesa rekordu īpašnieks
