Drukāt šo lapu
19.06.2018 11:06

Foto: Kas notiek Inčukalna gudrona dīķos

Autors  Liene Ozola
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Pārsegtais gudrona dīķis ar atvērtu sektoru masas smelšanai. Pārsegtais gudrona dīķis ar atvērtu sektoru masas smelšanai. Pilnsabiedrība "Inčukalns EKO"

Jau kopš gada sākuma "Rīgas Apriņķa Avīze" seko līdzi darbiem un notikumiem Inčukalna gudrona dīķos. Kā jau ziņots iepriekš, fiziskai indīgās un videi ārkārtīgi kaitīgās masas aizvākšanai bija jāsākas maija beigās, kas tiešām arī notika. Interesējāmies par aktuālo darba procesu un gudrona neitralizācijas tehnoloģiju.

Inčukalna gudrona dīķi, kas pamatoti tiek uzskatīti par vienu no ekoloģiski piesārņotākajām vietām Latvijā, atrodas Inčukalna teritorijā, Vidzemes šosejas abās pusēs. Gan uz Dienvidu, gan Ziemeļu dīķi ved grantēts ceļš, taču, tā kā teritorija ir iežogota un tiek apsargāta, tālāk par sarga būdiņu apskatnieki un interesenti netiek. Apkārtnes iedzīvotāji stāsta, ka citādi gudrons viņus netraucējot, vien miglainās dienās īpaši jutīgie deguni sākot saost nelielu smaku, kas pastiprinās tad, kad vējš pūš no sērskābā gudrona dīķu puses.

Indīgais naftas pārstādes produkts vēsturiski tika vests uz diviem dīķiem – tā saukto Dienvidu un Ziemeļu dīķi. Tie ir aptuveni stadiona lieluma un piepildīti ar tumšu šķidrumu, un uz šiem dīķiem gudrons līdz pat pagājušā gadsimta 80. gadu beigām esot vests autocisternās.

Gudrona dīķi nav unikāla Latvijas parādība, jo sērskābie naftas produktu atkritumi tādā veidā uzglabāti arī citviet pasaulē. "Katrā valstī, kur bijusi naftas pārstrāde, ir līdzīgi objekti," atzinis SIA "Geo Consultants" projektu vadītājs Māris Bremšs. "Vācijā, piemēram, gudrona dīķu bijis diezgan daudz, un viņi tuvojas šo objektu sanācijas beigām. Gudrona izgāztuves bijušas arī Lielbritānijā, Norvēģijā, Krievijā – valstīs, kas nodarbojas ar naftas produktu pārstrādi."

Ziemeļu dīķis pēc astoņu gadu lietošanas savulaik aizbērts, tāpēc tajā nav iespējama gudrona izsūknēšana, bet attīrīšanas darbi jāveic, strādājot ar indes piesūcināto smilti.

"Ziemeļu dīķa sanācija bija jāsāk ar detalizētu piesārņojuma horizontālās un vertikālās izplatības izpēti, ko arī esam izdarījuši," atklāj darbu veicēja – pilnsabiedrības "Inčukalns EKO" – pārstāvis Raivo Nikolajevs. "Šobrīd ir veikti neliela apjoma ekskavācijas darbi un uzsākta smilts/gudrona maisījuma apstrāde." Savukārt no Dienvidu dīķa jau tuvāko nedēļu laikā varētu sākties savāktā un apstrādātā materiāla nogādāšana "Cemex" ražotnē Brocēnos uz utilizācijas vietu.

"Līdz jūnija vidum Dienvidu dīķī tika izveidots sērskābā gudrona apstrādes angārs, kur notiek gudrona apstrāde ar neitralizācijas un irdināmiem materiāliem (kaļķakmens materiāliem, skaidām u.c.) transportēšanai uz Brocēniem," stāsta Raivo Nikolajevs. "No darbu uzsākšanas brīža sagatavoti vairāki simti kubikmetru sekundārā kurināmā materiāla, kura transportēšana uz "Cemex" ražotni plānota tuvāko nedēļu laikā."

Lai gan daļa Dienvidu dīķa joprojām ir segta ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, tā rietumu daļā ir daļēji atsegts pagaidu plēves pārklājums, pilnsabiedrības "Inčukalns EKO" biedrs SIA "EKO OSTA" pabeidzis gudrona emulsijas atsūknēšanu un utilizāciju dīķa atsegtajā daļā, un sākta gudrona ekskavācija – gudronu sākotnēji ar ekskavatoru izrok un iekrauj speciālā konteinerā. Tālāk konteinervedējs to nogādā un izgāž neitralizācijas angārā, kur notiek gudrona tālāka sagatavošana par sekundāro kurināmo.

Dīķa atsegtajā daļā sērskābā inde ir pilnībā savākta un utilizēta. Daļa no Dienvidu dīķa vaļņa ir norakta un pārveidota par transportēšanas un ekskavācijas zonu.

Raivo Nikolajevs stāsta, ka tehnoloģiskajā procesā sarežģītākais esot gudrona fizikāli ķīmisko īpašību mainība. Tas nozīmē, ka nepieciešama katras pārstrādājamās partijas rūpīga laboratoriskā kontrole, lai aprēķinātu pareizu neitralizācijas un irdināmo piedevu apjomu atbilstoša sekundārā kurināmā sagatavošanai.

Šobrīd Inčukalna teritorijā nepārtraukti darbojas vairākas tehnikas vienības, vēl joprojām notiek objekta labiekārtošana, regulāri tiek piegādāti materiāli sekundārā kurināmā sagatavošanai. Ikdienā uz vietas teritorijā ir nodarbināti aptuveni 15 cilvēku.

Valsts vides dienests, ņemot vērā bēdīgo pieredzi ar iepriekšējo darbu veicēju "Skonto būvi", slēdzot līgumu ar pilnsabiedrību "Inčukalns EKO", ir paredzējis sankcijas darbu nepildīšanas vai aizkavēšanās gadījumā, taču šobrīd plānotais darba apjoms un grafiks tiekot pildīti.

Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča "Rīgas Apriņķa Avīzi" informēja, ka "darbi norit atbilstoši plānotajam laika grafikam. Tas paredz, ka līdz šā gada beigām tiks uzsākti sanācijas darbi abos sērskābā gudrona dīķos un pabeigta būvprojektu izstrāde, bet viss projekts tiks pabeigts līdz 2023. gada beigām."

Angārs gudrona masas pārveidošanai kurināmā materiālā. Labajā pusē – gudrona masa, kreisajā – irdināmie materiāli.