Vienā no pirmajām darba grupas sēdēm ar lielām grūtībām, bet tomēr sēdes dalībnieki vienojās, ka aborts – tā ir sociāla problēma. Nebija vienkārši definēt to kā problēmu, jo bija skaidrs: ja pastāv problēma, tad tā ir jārisina. Atlika tikai jautājums – kādā veidā to risināt? Un darba grupa meklēja, strīdējās, tomēr atrada un noformulēja, tāpēc jau šobrīd deputātiem tiek iesniegti priekšlikumi, kā šo problēmu risināt. Vai tie ir labākie priekšlikumi? Iespējams, ir efektīvāki, iespējams, ir kvalitatīvāki, tomēr, ja reiz esam vienojušies, ka aborts ir problēma, tad jebkurš risinājums, kas var izglābt kaut vienu nedzimuša bērna dzīvību, ir vērts, lai mēģinātu.

Taču tajā brīdī diskusijās ielaužas kaut kas ne līdz galam saprotams: vairāki priekšlikumi tiek noraidīti, apgalvojot, ka tā esot emocionāla vardarbība pret sievieti.

Savulaik Saeimā apmēram 10 deputātes no dažādām frakcijām iesniedza priekšlikumu, ka sievietei pirms aborta būtu jāveic ultrasonogrāfija un jāklausās sava bērniņa sirdspuksti. Šie priekšlikumi, kaut iepriekš dažādās frakcijās atbalstīti, tika noraidīti, un viens no izplatītākajiem argumentiem tobrīd bija – tā esot emocionāla vardarbība pret sievieti.

Arī šobrīd, runājot gan par gan konsultāciju pirms aborta, gan iespējamu ultrasonogrāfiju un iesniegumu pirms aborta, atkal tiek lietots tas pats arguments – tā esot emocionāla vardarbība pret sievieti.

Kas ir tas, kas veic šo emocionālo vardarbību? Vai tas ir mediķis, kas veic ultrasonogrāfiju, vai tas ir kāds cits speciālists, kurš sievieti informē par to, kas ir aborts, kas notiek ar viņas ķermeni, kas notiek ar bērnu aborta laikā? Vai speciālista konsultācija var būt vardarbība? Vai sonogrāfija var būt vardarbība?

Tā ir medicīniska procedūra, kas tūkstošiem palīdzējusi, bet te pēkšņi kļūst par vardarbības avotu?

Emocionālā diskomforta cēlonis nav jāmeklē ārpus sievietes – tā ir sievietes sirdsapziņa, kas tajā brīdī ar viņu runā. Emocionālo diskomfortu rada tas, ka tajā brīdī, kad sievietei stāsta, kad viņai rāda, viņas sirdsbalss saka priekšā: "Tas ir kaut kas slikts, ko tu taisies darīt, tā rīkoties nav labi!"

Šo sirdsapziņas balsi vajag apklusināt. Tāpēc, kā saka seksologs A. Šulcs, "aborta procesam jānodrošina pozitīva emocionālā kvalitāte". Tātad jādara viss iespējamais, lai sievietes un arī vīrieša sirdsbalsij liktu klusēt. Un tas arī tiek darīts.

Vispirms mēs kā valsts likumīgi atzīstam abortu. Sievietes un arī vīrieša sirdsapziņa var teikt: "Ja valsts likums ļauj, tad es kā likumpaklausīgs pilsonis jau neko sliktu nedaru. Vai tad valsts var pieņemt un atbalstīt likumus, kas nav morāli?"

1. Valsts legāli atbalsta šī nedzimušā bērna nogalināšanu – un jau sirdsapziņas balss tiek klusināta.

2. Ne mediķim, ne kādam citam speciālistam nav ļauts runāt un stāstīt par to, kas ar sievieti notiek, kas notiek ar bērnu aborta laikā, kā tas tiek veikts. To redzēt ir aizliegts, jo tas viss var likt sākt runāt sievietes sirdsapziņai.

3. Nedrīkst rādīt bērniņu ultrasonogrāfijā, nedrīkst ļaut rakstīt iesniegumu, nedrīkst zināt aborta veikšanas iemelsu, nedrīkst klausīties sirdspukstus, jo tas viss var likt sākt ierunāties sievietes sirdsbalsij.

Sievietes un vīrieša sirdsapziņa tik un tā runās. To apliecina daudzie asaru pilnie pēcaborta stāsti: "Ja vien es zinātu, kādas tās būs sāpes.. Ja vien kāds man būtu pateicis, ko tas patiesībā nozīmē... Ja es saņemtu vairāk atbalsta no apkārtējiem..." Labāk dosim iespēju sievietēm un vīriešiem iegūt pilnu informāciju pirms aborta, nevis atstāsim neziņā. Nepieļausim sasteigtus lēmumus. Ar sekām šobrīd cīnās tūkstošiem sieviešu un, kas ir svarīgi, arī vīrieši... Nevairosim aborta upuru skaitu.

Atgriežoties pie sākumā minētā: ja aborts ir slikti un ja tā ir problēma, kas jārisina, vai tādā gadījumā vecāku runājošās sirdsapziņas nav viens no spēcīgākajiem ieročiem cīņā ar šo sliktumu? Vai tas nav viens no efektīvākajiem veidiem, kā šo problēmu risināt? Domāju, ir. Tāpēc – lai arī kādu lēmumu pieņemtu deputāti – kaut viena priekšlikuma aizstāvēšana, kas liktu sievietes un arī vīrieša sirdsbalsij ierunāties, būtu tā vērta, lai mēs cīnītos par katra bērniņa iespējām piedzimt šai pasaulē. Jebkurš priekšlikums, kas liktu sidrsbalsij runāt, būtu atbalstāms.