Spēkā esošie Latvijas likumi paredz vismaz 72 stundu pārtraukumu starp ārsta norīkojuma izsniegšanas brīdi un aborta veikšanu gadījumos, kad tam nav medicīniskas nepieciešamības. Izrādās, Latvijā šo laiku bieži neievēro. Manis rosinātajās Veselības inspekcijas pārbaudēs divos dienas stacionāros, kuros veic abortus, konstatēts, ka 15 procentos gadījumu aborts tiek veikts, neievērojot minimālo laiku starp ārsta norīkojumu un aborta veikšanu. Šāds īsāks vai garāks pārdomu laiks Eiropas valstīs tiek paredzēts, lai topošajai mātei būtu iespēja apsvērt savu lēmumu un izvairīties no nepārdomāta lēmuma. Tas ir svarīgi, jo, nereti apsverot visas iespējas un saņemot konsultācijas un atbalstu, sieviete maina savu lēmumu un patur bērniņu.
Pēc Veselības inspekcijas datiem, 2011. gadā Latvijā ir veikti 10500 aborti. Pieņemot, ka nejauši izvēlētie stacionāri neatšķiras no citiem, jāsecina, ka Latvijā 2011. gadā oficiālajās iestādēs vien ir veikti 1575 krimināli aborti, kuri līdz šim tiek uzskatīti par pieļaujamu praksi.
19. jūnijā Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijā pieaicinātā eksperte Valentija Liholaja, Dr. iur, profesore, LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītāja, apstiprināja, ka aborta veikšana, neievērojot likumā noteiktās 72 stundas starp lēmuma pieņemšanu un grūtniecības pārtraukšanu, ļauj to uzskatīt par kriminālu abortu.
Kā piecu bērnu tēvs un Demogrāfijas lietu apakškomisijas vadītājs apliecinu, ka apakškomisijas mērķis ir nevis sodīt un aizliegt, bet panākt vispārēju attieksmes maiņu un izpratni par dzīvību. Sievietei, kura nokļuvusi smagā situācijā, jānodrošina pilnvērtīga iespēja pieņemt lēmumu, kuru tā vēlāk nenožēlos, saņemt konsultācijas un atbalstu. Atbalsta sniegšanā jāiesaistās gan valstij, gan nevalstiskajām organizācijām.
Eksperte ir pārliecināta, ka mans priekšlikums Bērnu tiesību aizsardzības likuma 7.panta jaunai redakcijai nenozīmē abortu aizliegšanu, taču rosināja priekšlikuma būtību par nedzimuša bērna tiesībām uz dzīvību un attīstības aizsardzību ietvert šī likuma pirmajā un otrajā pantā, kā arī citos likumos.
Šādas izmaiņas būtu līdzīgas Vācijas likumos noteiktajam, kas grūtniecības pārtraukšanu definē kā nepieņemamu, tomēr atļauj abortu izdarīšanu, ja sievietei ir nodrošināts pārdomu laiks, sniegta valsts atzīta konsultācija un sieviete izsaka vēlmi veikt abortu. Par šādu nepieciešamību – noteikt par valsts pienākumu sniegt kvalitatīvu konsultāciju sievietēm, kurām iestājusies neplānota grūtniecība, izteikušās arī 55% sieviešu Māmiņu kluba veiktajā aptaujā, piedaloties 500 sievietēm.
Demogrāfijas apakškomisija, kas 19. jūnijā turpināja skatīt jautājumu "Nedzimuša bērna tiesības uz dzīvību un attīstības aizsardzību" pieņēma lēmumu veidot darba grupu, kurā kopā ar speciālistiem tiks izstrādāti piedāvājumi izmaiņām likumos, lai visprecīzāk sasniegtu izvirzītos mērķus, un nolēma, ka turpinās strādāt arī vasarā, iepriekš saskaņojot sēžu laikus. Sēdes notiks aptuveni reizi divās nedēļās.
Nākamās sēdes darba kārtībā būs māmiņalgas un iespējamā izmaksu pagarināšana līdz pusotra gadu vecumam, kas būtu būtisks materiāls atbalsts savā izvēlē ģimenēm par labu jaunai dzīvībai.