16.07.2016 11:56

Karikatūra: Ar meldriem Baltezerā uzmanīgi

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Karikatūra: Ar meldriem Baltezerā uzmanīgi Aigars Lapiņš

Nemaz ne tik sen izskanēja ziņa, ka Baltezera iedzīvotājs Raimonds Pauls saņēmis sodu par meldru izpļaušanu ezerā pie savas mājas. Viņš pats skaidroja, ka gribējis sakopt ezera krastu. Protams, ne jau viņš vienīgais, kurš par šādiem it kā labiem darbiem dabūjis samaksāt soda naudu.

Turklāt pie ezera ir vietas, kur skaidri redzams, ka piekrastes daļa pārveidota ne tikai ar izkapti, bet pat ar ekskavatoru.


Sarunā ar Latvijas Makšķernieku asociācijas priekšsēdētāju Egonu Simsonu uzzinām, ka par nelielu piekrastes daļas attīrīšanu no niedrēm, lai varētu ūdenī ielaist laivu, neviens neko neteiks, bet par lielākas platības niedrāju postīšanu gan.

Zivju speciālists Jānis Birzaks uzskata, ka pats lielākais drauds ezera iemītniekiem šobrīd ir tieši antropogēnais spiediens, kas rodas, apbūvējot Baltezeru krastus un pārveidojot ezera piekrastes seklūdeņu joslu jeb litorālu.

"Tie ir daudz lielāki draudi nekā aizsērējušais Gaujas–Baltezera kanāls. Iznīcinot niedrājus un ūdensrožu audzes – vietas, kur ūdenī vēl pietiek gaismas, – tiks izpostītas vietas, kur apgrozās zivju sabiedrība, kur tā nārsto, kur uzturas radības, ko zivis izmanto savā pārtikā," skaidro pētnieks.

Viņam piekrīt arī Ādažu novada domes deputāts Artis Brūvers, kurš skaidro, ka pašvaldība pieļauj līdz desmit metrus platas joslas izveidošanu laivu piestātnei, bet tad blakus jābūt vismaz 30 metru platai ūdensaugu joslai. Turklāt, pļaujot ezera piekrastes niedres, nav atļauts postīt to sakņu sistēmu. To pašvaldība sola kontrolēt.