"Piedāvātā redakcija pēc sava gara ir atbalstāma un saprotama, bet ar aizliegumu nav iespējams atrisināt problēmu. Valsts uzdevums ir samazināt nevēlamu grūtniecības skaitu, izglītojot sabiedrību, it īpaši jauniešus, un sniedzot finansiālu un sociālu atbalstu esošiem un potenciāliem vecākiem. Valstij ir jāvelta īpašas rūpes, informējot ikvienu potenciālo vecāku par esošajām valsts un pašvaldību atbalsta iespējām," portālam "Medicine.lv" uzsver J Jansons.
Latvijas statistika liecina, ka biežākais iemesls jeb 63% gadījumu, kāpēc sievietes izvēlējušās mākslīgo grūtniecības pārtraukšanu, ir finansiālie apstākļi. Līdz ar to uzskatu, ka valstij ir jāveic pozitīvi pasākumi dzimstības veicināšanai, nevis jāaizliedz grūtniecības pārtraukšana," atbildes vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājam Imantam Parādniekam (VL-TB/LNNK) norādījis tiesībsargs Juris Jansons.
Jāpiebilst, ka diskusijas sākās Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēdē, kurā I. Parādnieks rosināja veikt grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, nosakot, ka katram bērnam no ieņemšanas brīža ir tiesības uz dzīvību un attīstības aizsardzību. Pašlaik spēka esošā Bērnu tiesību aizsardzības likuma redakcija paredz, ka "katram bērnam ir neatņemamas tiesības uz dzīvības un attīstības aizsardzību".