06.06.2012 08:40

Nedaudz par zālēm, ārstiem un farmaceitiem

Autors  Pēteris Apinis
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Nedaudz par zālēm, ārstiem un farmaceitiem publicitātes foto

Zāļu bizness ir trešais vai sestais nozīmīgākais pasaulē – atkarībā no tā, kā tiek uzskaitīti ieroči un narkotikas.

Toties zāļu bizness ir nozīmīgākais spēlētājs reklāmas tirgū, zāles pasaulē tieši un netieši reklamē par lielākām naudām nekā automašīnas, ceļojumus un modes preces kopā.

Šobrīd transnacionālās farmācijas kompānijas saviem atklājumiem nodrošina 20 gadu patenta aizsardzību. Šī patenta aizsardzība nodrošina stabilu peļņu ražotājam un izslēdz konkurenci no ģenērisko preparātu ražotāju vidus.

Lielās zāļu firmas nesteidzas savus pētījumus virzīt to slimību pētīšanai, kuras galvenokārt sastopamas jaunattīstības un nabadzīgās valstīs. Kavējas jaunu zāļu izstrāde pret malāriju, tuberkulozi un miega slimību. Zāļu firmas cīņā par tirgus procentiem daudz nopietnāk strādā pie jaunākiem antidepresantiem, jauniem asins lipīdu samazinātājiem, asinsspiedienu pamazinošiem līdzekļiem, meklē un pēta sieviešu viagru.

No pasaulē kopā medicīnai tērētajiem līdzekļiem 89% patērē 11% cilvēku ārstēšanai. Vairāk nekā 80% pasaules iedzīvotāju pamatā iztiek ar tautas medicīnas līdzekļiem un nesaņem modernos medikamentus.

Latvijā ar spēku, reklāmu, mārketingu un menedžmentu nopietni strādā aptuveni simts lielu starptautisku zāļu firmu pārstāvniecības. Rezultātā pat to slimību ārstēšanai, kur ar ķīmiskiem preparātiem aizrauties nevajadzētu, mēs lietojam pasaules farmācijas jaunumus.

Medicīnā pieņemts, ka ārstniecībā vienlīdz nozīmīga ir terapija ar zālēm, ķirurģija, terapija ar fizikāliem līdzekļiem (siltumu, aukstumu, strāvu, masāžu utt.) un psihoterapija. Zāļu firmu lielās ietekmes dēļ (arī tāpēc, ka vairums zinātnes pētijumu pasaules medicīnā tiek veikts ar zāļu firmu atbalstu) 21. gadsimta sākumā terapija ar zālēm ir ievērojami izspiedusi no ārstniecības pārējās metodes.

Nebūtībā aiziet tradicionālās latviešu ārstniecības metodes un zāles – pneimonijas slimniekam ļoti reti liek bankas, zāļu tējas ordinē tikai tirgus tante, bet nobrāzumam reti kurš uzliek ceļmallapu. Reklāma mums iesaka nevis savus tautas līdzekļus, bet Alpu ziedu uzlējumu, Kordiljēros vāktas saknītes, Dienvidķīnas ziedu medu un svešzemju augļu sulu.

Latvija ir pietiekami maza, lai dažas firmas netērētu spēkus un vispār neinteresētos  par mūsu zāļu tirgu. Ir daudz medikamentu, kas Latvijā gadā vajadzīgi 2 – 3 pacientiem, bet kurus zāļu firmas nereģistrē. Toties interneta tirdzniecībā viegli pieejami gan psihotropiski, gan antidepresīvi, gan potenci stimulējoši (viagra) līdzekļi.

Ārsts pacientus itin viegli iedala trīs kategorijās. Pirmie zāles nelieto, tā patiesībā ir vislielākā ļaužu grupa. Tiesa, viņi nereti aptiekā nopērk kādu blisteri tablešu, ko ārsts izrakstījis receptē, bet labākajā gadījumā izdzer vienu vai divas ripiņas. Otrā grupa ir pacienti, kas zāles dzer – gan tās, ko iesaka ārsts, gan tā s– ko kaimiņiene, sievasmāte vai kolēģe. Šiem pacientiem īpaši labi palīdz zāles, kas jau līdzējušas kaimiņienes tantei, sievasmātes kaimiņienei un kolēģes sunim. Trešā grupa ir pacienti, kas cenšas rūpīgi izpildīt visu, ko iesaka ārsts. Šī grupa ir mazākā un patiesībā nenozīmīga.

Farmaceits pacientus iedala tikai divās kategorijās – tie, kas zāles pērk un tie, kas zāles nepērk. Starpforma jeb trešā grupa pieaug no dienas dienā – ārsts izraksta dārgas zāles un pacients no trim receptēm izvēlas vienu – lētāko.

Gandrīz visas līdzīgas zāles ražo no viena un tā paša substrāta, pie kam šis substrāts ražots Pakistānā, Indijā vai Singapūrā. Lepnākas firmas šo pulveri attīra vairāk un iesaiņo krāsainā kapsulā, mūsu rūpnīcas Olainē vai Rīgā – glītā kapletē, bet krievi un indieši – baltās tabletēs. Tādēļ pirmās zālītes maksā pārdesmit latu, otrās dažus latus, bet trešās santīmus. Pacients lieto tās zāles, ko izrakstījis ārsts vai ieteicis aptiekārs. Ārsts izraksta tās zāles, par kurām ir labāk informēts, pat, ja šīm zālēm ir viena izejviela. Par zālēm ārstu parasti informē zāļu firmu pārstāvji.

Atbilstoši principam – vislielākie patrioti esot pārtautiskojušies cittautieši, vislabākie zāļu izplatītāji un zāļu firmu pārstāvji ir izbijuši Medicīnas augstskolas pedagogi un doktoranti, proti tie, kas labi saprot zāļu pētniecību un to – cik daudz kontrindikāciju vai posta nes līdzi medikamenti. Ja Rietumeiropā zāļu firmu pārstāvniecības vada ekonomisti, farmaceiti, tirgotāji, tad pie mums – talantīgākie ārsti, kas tur nonākuši algu diferences dēļ – slimnīcā viena, zāļu firmā – cita. Latvijas zāļu firmu pārstāvji ir tik zinoši, ka veiksmīgi pārliecina par zāļu nepieciešamību savus kolēģus – praktizējošos ārstus.

Latvijā pēdējos divos gadu desmitos izveidojusies sistēma, ka visas konferences, seminārus, apmācības kursus tieši vai netieši organize vai apmaksā zāļu firmas. Līdz ar to ārsts netieši tiek pakļauts informatīvam spiedienam par viena vai otra medikamenta prioritāti. Vienīgā struktūra Latvijā, kas organizē konferences bez zāļu firmu finansiāla atbalsta, ir Latvijas ārstu biedrība un tās speciālistu asociācijas.

Ja ārsts izraksta vairāk nekā trīs dažādas tabletes, varam būt gandrīz simtprocentīgi droši, ka pacients sajauks, kuras tabletītes lietojamas pa vienai trīs reizes, kuras – pa divām četras reizes dienā. Vēl trakāk, ja pacients bijis pie vairākiem ārstiem, kuri visi, labi būdami, savu receptīti izrakstījuši. Neviens pasaules zinātnieks nevar izpētīt, kāda mijiedarbība ir zālēm, kuras tiek dzertas pēc principa – divas sarkanās, viena zilā, bet dzelteno ēdīšu vakariņās.

Ja kāds pacients iegādājas un apēd visas tās bezrecepšu zāles un medikamentiem pēc iesaiņojuma līdzīgus uzturbagātinātājus, kurus pirms „Panorāmas" un vakara filmas laikā reklamē televīzijā, viņam jālieto pa saujai kapsulu četras reizes dienā. Ja cilvēks apēstu tik daudz kapsulu, viņa kuņģis tiktu aizpildīts ar tilpumu, kas līdzvērtīgs maltītei. Neņemos spriest, kas notiek ar cilvēku, kam viss šis labums uzsūcas asinīs, bet droši var teikt, ka dažas no ķīmiskām vielām viņam tiek par daudz.

Ir tikai viena pilnīgi droša metode, kā savlaicīgi atradināt bērnus no vēlmes lietot zāles. Brīdī, kad bērns saslimst, viņam jāsagatavo tautas medicīnas recepte– silts piens, sviests, medus, sīpolu sula, alvejas sula. (Pārējās sastāvdaļas– zivju eļļa, cūku tauki, mežrozīšu ekstrakts– pēc garšas.) Šī metode ir pilnīgi droša, lai atstātu bērnam zemapziņas informāciju uz visu mūžu– zāles ir pretīgas. Zāļu firmas dara visu, lai tabletes būtu gardas, kūstošas, šķīstošas, smaržojošas, bet cilvēks kā zāļu paraugu visu mūžu atceras minēto ārstniecisko kokteili.

Nevienas zāles nelīdz pret nāvi. Visi cilvēki ir mirstīgi. Turgeņjevs komentēja– zāle pār visiem kapiem aug vienāda.