07.07.2015 07:51

Komentārs: Dziesmu svētkos izdzīvot brīnumu

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Komentārs: Dziesmu svētkos izdzīvot brīnumu arhīvs

Sapucējies svētku drānās, roku rokā ar savējiem un plecu pie pleca ar simtiem citu dejotāju... Tas mirklis, kad tu koncertā izej uz deju grīdas "Daugavas" stadionā, ir mazliet maģisks. To zinu es un ikviens dejotājs, kurš reiz piedalījies Dziesmu un deju svētkos.

Ticu, ka arī dziedātāji Mežaparka Lielajā estrādē, pūtēju orķestru un folkloras kopu dalībnieki svētkos izdzīvo ko līdzīgu – mazu brīnumu, ko vārdos pat grūti aprakstīt.

Prieks, ka šogad, par spīti demogrāfiskajai krīzei, XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos piedalīsies rekorddaudz – 37 890 – dalībnieku. Tik daudz līdz šim nekad nav bijis. Turklāt daudzi kolektīvi līdz Rīgai tā arī nemaz netika jo dalībai lielajā notikumā, līdzīgi kā olimpiskajām spēlēm, nekvalificējās.

Lielā interese par piedalīšanos Dziesmu un deju svētkos liecina, ka bērni un jaunieši labprāt dzied arī tautasdziesmas un lec polku, ne tikai apmeklē diskotēkas un klausās popmūziku. Mūsos ir saglabājusies vēlme piedzīvot brīnumu svētku laikā. Un, iespējams, tas ir tāpēc, ka par reiz piedzīvotajām maģiskajām sajūtām un ēverģēlībām lielo Dziesmu un deju svētku laikā savām atvasēm ir stāstījuši vecāki. Tātad – šīs tradīcijas tiek nodotas tālāk no paaudzes paaudzē.

Tāpat priecē tas, ka arvien vairāk cilvēku vēlas būt klāt arī svētku koncertos. Biļetes uz tautas deju kolektīvu lielkoncertu "Līdz varavīksnei tikt" un noslēguma koncertu Mežaparka estrādē tika burtiski izķertas pāris stundu laikā. Es savu skatītāja biļeti tā arī nedabūju. Bet nekas – pārdzīvošu! Vērošu grandiozos koncertus televizora ekrānā.

Taču žēl, ka koncertu vērošana klātienē biļešu trūkuma dēļ ies secen lielai daļai bērnu vecāku, kuri vairāku gadu garumā bija gatavojuši savas atvases svētkiem. Turklāt man ir aizdomas, ka daļa cilvēku, kuri iegādājās biļetes uz Dziesmu un deju svētku koncertiem, drīzāk vēlas nopelnīt uz šo svētku rēķina, nevis baudīt kora dziesmas vai deju rakstus "Daugavas" stadionā.

Par to liecina gan daudzie sludinājumi interneta portālos ar piedāvājumu tās iegādāties, gan cena, par kādām biļetes uz svētku koncertiem tiek pārdotas – dažam labam tās "uzskrūvētas" teju četrkārt. Piemēram, pašu lētāko biļeti, kas tirdzniecības vietā uz deju lielkoncertu maksāja četrus eiro, šobrīd apsviedīgi ļaudis sludinājumu portālā "ss.lv" tirgo par 15 eiro, savukārt četras biļetes ložā maksā 50 eiro katra.

Lai nu kā arī būtu ar spekulantiem, viens tomēr ir skaidrs – varam būt lepni, ka mums ir tik daudz jauno dziedātāju, dejotāju un muzikantu un netrūkst interesentu, kas visus šos koncertus vēlas noskatīties. Tas pierāda, ka Dziesmu svētku tradīcija mūsos ir dzīva un nav jāuztraucas par to, ka tā izzudīs tāpēc vien, ka mūsu kļūst mazāk.