"Jau bērnībā pazinu "Darba Balsi", jo mamma bija pastniece un Carnikavas pasta priekšniece. Viņa to lasīja jau kopš 1945. gada, kad es to pratu tikai plēst, jo biju gadu vecs.
Vēlāk pats to abonēju. Tolaik avīzēs nepatika lasīt par politiku, gribējās lasīt kaut ko humorīgu, vienmēr meklējām Gunāra Bērziņa karikatūras.
Zinājām, ka padomju gados bija cenzūra, – nedrīkstējām ne teikt, ne rakstīt to, ko domājām. Neko prātīgu jau padomju laikos nerakstīja, jo nedrīkstēja. Piemēram, par avārijām, kas notika, nekad nerakstīja, jo tad pie mums "nekas nenotika". Piemēram, sešdesmito gadu beigās Spilvas lidostā nokrita mazā lidmašīna, bet neviena avīze to nestāstīja. Man to pastāstīja paziņa," atklāj Upīša kungs.
Mārtiņš Upītis ir dzimis Carnikavā, dzīvojis tur līdz 14 gadu vecumam. "Rīgas Apriņķa Avīzi" lasa tāpēc, ka tajā rakstīja un raksta par Carnikavu, par viņam pazīstamiem cilvēkiem, par to, ko dara pašvaldība un dome.
"Jūsu avīzītē man patīk viss. Būtu labi, ja varētu publicēt vairāk kādas karikatūras un feļetonus. Man patīk arī lasīt rubrikas no vecajām avīzēm, kas noticis pirms daudziem gadiem. Vispār jūs esat malači! Ne velti es pasūtu tikai "Rīgas Apriņķa Avīzi", nevienu citu," teic Mārtiņš Upītis.
31.05.2015 12:34
"Rīgas Apriņķa Avīzi" lasa arī valsts pierobežā
Autors Apriņķis.lv
arhīvs
Mārtiņš Upītis "Rīgas Apriņķa Avīzi" un "Darba Balsi" lasa, kopš sevi atceras. Arī šobrīd, kaut sen vairs nedzīvo Pierīgā, viņš ir uzticīgs mūsu lasītājs. Tagad viņš to saņem savā pastkastītē Tērvetes novada Bukaišos, kas atrodas dažus kilometrus no Latvijas un Lietuvas robežas.