23.03.2015 17:46

Eksperts: Cilvēkiem par "Rail Baltica" ne viss tika stāstīts skaidri un saprotami

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Iedzīvotājiem par modernās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecību ne viss tika izstāstīts skaidri un saprotami, tādēļ sabiedriskās apspriešanas sanāksmēs izskanēja virkne iebilžu un pretenziju, portālam "Apriņķis.lv" sacīja transporta nozares eksperts Tālis Linkaits.

"Tik vērienīgs infrastruktūras objekts Latvijā tiks īstenots pirmo reizi un cilvēki sabiedriskās apspriešanas procesā aktīvi iesaistījās. Sanāksmju organizatori necerēja uz tik lielu atsaucību un nebija sagatavojušies tik negatīvai nostājai," vērtējot "Rail Baltica" sabiedriskās apspriešanas procesu, norādīja T. Linkaits.

Viņš sacīja, ka iedzīvotāju skaļās iebildes un pretenzijas skaidrojamas ar to, ka cilvēkiem maz tika stāstīts, kāds izskatās un kā tiek būvēts 21. gadsimta dzelzceļš. Turklāt šajā jautājumā atbildība bija jāuzņemas Satiksmes ministrija, nevis trases plānotājiem, pilnsabiedrībai "RB Latvija".

"Netika skaidrots, kādas ir Eiropas Savienības prasības attiecībā uz dzelzceļa līniju, trokšņu līmeni, pārvadiem un vides prasībām. Tāpēc radās daudzi pārpratumi. Bija priekšstats, ka modernās dzelzceļa līnijas dēļ novadi tiks sašķelti uz pusēm, būs sastrēgumi uz ceļa pārvadiem un tamlīdzīgi," klāstīja transporta nozares eksperts.

Tāpat T. Linkaits pauda, ka attīstītāji visus zemju un ēku īpašniekus, kas atrodas plānotās trases 300 metru aizsargjoslā, par projektu informēja formāli.

"Iedzīvotāji saņēma vēstuli, kuru izlasot, šķita, ka sirds zāles jādzer. Tas negatīvu attieksmi tikai veicināja. Trūka arī skaidras norādes, kas cilvēkus sagaida tālāk, kā skarto īpašumu saimniekiem rīkoties," teica T. Linkaits.

Portāls "Apriņķis.lv" jau rakstīja, ka sākotnējā sabiedriskā apspriešana, kurā neiztika bez vētrainām diskusijām par modernās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" novietojumu 15 Latvijas pašvaldībās, ir noslēgusies. Kā šobrīd oficiālā vēstulē informēti projekta īstenotāji, desmit pašvaldības visā Latvijā piedāvātos divus sliežu ceļu variantus un ievadu Rīgā atbalsta. Neitrāla attieksme pret sliežu ceļu risinājumiem ir Baldonē un Sējā, savukārt kategoriski pret piedāvāto maršrutu iestājas Ķekavas un Mārupes pašvaldības.

Iepriekš veiktās izpētes rezultātā noteikts, ka "Rail Baltica" trase Latvijas teritorijā šķērsos Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novadu un Rīgu.

"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85 % no kopējām šī projekta izmaksām. Februārī iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020. gada.

Iepriekš:

"Rail Baltica" Pierīgā. Par un pret