28.02.2015 08:41

"Rail Baltica". Kādu nedefinētu interešu vārdā tas tiek īstenots?

Autors  Juris Ābols Mārupē
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Uzņēmuma ”Riga door systems” vienīgā ražotne, kurā tiek gatavotas durvis un žogi, atrodas nepilnu desmit metru attālumā no plānotās dzelzceļa trases. Kompānijas valdes locekļi Jānis Jēkabsons (no labās) un Arnis Baldiņš pieļauj, ka šī sliežu ceļa dēļ uzņēmums nespēs attīstīties un uzbūvēt papildu ražošanas ēkas, kā plānots. Uzņēmuma ”Riga door systems” vienīgā ražotne, kurā tiek gatavotas durvis un žogi, atrodas nepilnu desmit metru attālumā no plānotās dzelzceļa trases. Kompānijas valdes locekļi Jānis Jēkabsons (no labās) un Arnis Baldiņš pieļauj, ka šī sliežu ceļa dēļ uzņēmums nespēs attīstīties un uzbūvēt papildu ražošanas ēkas, kā plānots. Einārs Binders

Vairākās Pierīgas pašvaldībās šonedēļ sākusies iedzīvotāju uzklausīšana par dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" maršrutu izvietojumu. Tas raisījis lielu sabiedrības interesi, jo, piemēram, Sējā uz sabiedrisko apspriešanu ieradās aptuveni 500 iedzīvotāju (Sējas novadā kopā dzīvo 2452 cilvēki).

Publiski pieejamā informācija sniedz visai skopu ieskatu par "Rail Baltica" realizācijas ieguvumiem – ekonomiskajiem, finansiālajiem un sociālajiem. Ir saukti skaitļi par projekta izmaksām, kas lēšamas 1,27 miljardu eiro apmērā (salīdzinājumam: 2013. gadā viss Latvijas iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās bija 23,3 miljardi eiro). Taču joprojām nav atbildes uz būtiskiem jautājumiem.

Cik liels būs ES līdzfinasējums? Cik ilgā laikā valsts ieguldījumi atmaksāsies? Cik lielas un vai būs nepieciešamas subsīdijas tā ekspluatācijas laikā? Par cik tiek plānots palielināt kravu plūsmu Baltijas un Eiropas valstu virzienā? Par cik palielināsies pašažieru pārvadājumi, un vai tie segs sākotnējās investīcijas?

Un galu galā nav skaidrības arī par pašu dzelzceļa maršrutu, jo viss vēl esot tikai sākotnējās izstrādes procesā. Vai tas ies cauri vai blakus konkrētu cilvēku mājvietām? Cik daudzas pašvaldības un lauksaimniecības zemes tas skars?

Gribētos cerēt, ka atbildes uz šiem jautājumiem tiks sniegtas projekta apspriešanas gaitā, taču uzkrītoša ir projekta virzītāju argumentācija, uzklausot iedzīvotāju un pašvaldību viedokļus.

Vairākas pašvaldības jau ir paudušas savu noraidošo attieksmi pret projekta gaitu.

Lūk, ieskats, dažu publikāciju virsrakstos: "Mārupi sašķels "Berlīnes mūris""; "Rīgā jaunais dzelzceļš nerisinās esošās problēmas"; "Ķekavā ieguvumus neredz"; "Iecavā satraukums par īpašumiem"; "Garkalnē "masu skatu dalībnieki""; "Ropažos pieprasa šķērsojumus"; "Salaspilī būvniecības laikā paredz ieguvumus"; "Stopiņos bez krasām izmaiņām"; "Limbažu novadā bažas Skultes un Viļķenes iedzīvotājiem"; "Baldonē raizes par ietekmi uz radioaktīvo atkritumu glabātavu".

Taču projekta "Rail Baltica" virzītāji apgalvo: "Sabiedriskajās apspriedēs paustā iedzīvotāju nostāja var ietekmēt projekta virzību un pabīdīt trasi vienā vai otrā virzienā, taču apturēt pašu projektu atsevišķas pašvaldības nevar."

Lūk, kā. Viss skaidri un gaiši pateikts – lēmums ir pieņemts, un to ietekmēt nevarēs.

Likumdevējs sabiedrisko apspriešanu ir paredzējis ar vienu mērķi – ievērot iedzīvotāju intereses lielos, nozīmīgos projektos. Un vai tieši pašvaldību un iedzīvotāju intereses nav tās, kas būtu primāri jāievēro, jebkādu projektu īstenojot?

Tomēr šķiet, ka "Rail Baltica" projekta virzītāju izpratne par sabiedrisko labumu atšķiras, un var tikai minēt, kādu nedefinētu un vārdā nenosauktu interešu vārdā tas tiek īstenots.