13.08.2014 15:26

Bezdurvju politika jeb meli, lieli meli un uzturēšanās atļaujas

Autors  Rita Eva Našeniece/www.ir.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Faktiski Latvijā notiek kolonistu ieplūšana no valsts, kura karo kaimiņvalstu teritorijās (pat pirms agresijas ar Ukrainu), un šiem kolonistiem tiek nodrošināti priviliģēti nosacījumi, ieskaitot iespējas veidot apmetnes. Faktiski Latvijā notiek kolonistu ieplūšana no valsts, kura karo kaimiņvalstu teritorijās (pat pirms agresijas ar Ukrainu), un šiem kolonistiem tiek nodrošināti priviliģēti nosacījumi, ieskaitot iespējas veidot apmetnes. arhīvs

Veids, kādā termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā tika izveidotas, padara tās par ērtu kolonizācijas instrumentu.

Bērnības aizrautībā ar bioloģiju lasīju par zāģlapseni, kas iedēj parazītkāpuru cita kukaiņa kāpurā. Sākumā no ārpuses viss šķiet normāli, bet iekšā atrodas parazīts, kas lēnām apēd saimniekkāpuru.

Par iedētajiem kāpuriem tagad domāju bieži. Arī tad, kad dzirdu par termiņuzturēšanās atļaujām (TUA) gan Krievijas pilsoņiem, gan Krievijas "tautiešiem", kuri Putina politikā jau tiek izmantoti kā ģeopolitiskās šantāžas elements. Putina "tautiešu aizstāvēšanas" doktrīnu viņš no tribīnes izskaidroja šovasar, 1. jūlijā, uzsverot visu aizstāvības arsenālu – līdz pat "humanitārajām operācijām". Kas ir "humanitārās operācijas" Krievijas izpratnē, redzams pēc ANO reakcijas 7. jūlijā, kad ANO Drošības padomē Krievijai tika norādīts, ka jebkura atrašanās Ukrainas teritorijā tiks uzskatīta par agresiju. Tā Krievijas ar tankiem, bruņutehniku un karavīriem pavadītais "humanitārais konvojs" tika apturēts uz robežas. Pagaidām.

2014. gada 28. aprīlī Latvijas Transatlantiskā organizācija aicināja izslēgt "no TUA saraksta ES un NATO valstīm nedraudzīgu valstu pilsoņus", kā arī atcelt "ieguldījumus nekustamajā īpašumā kā pamatu TUA saņemšanai". 13. jūnijā Atmodas laiku veterānu organizācija "Grupa A" savā aicinājumā pauda: "Latvijas valstij nekavējoties ir jāpārtrauc uzturēšanās atļauju tirdzniecība un Latvijas nekustamo īpašumu izpārdošana Krievijas Federācijas fiziskām un juridiskām personām." Nezinu, vai aicinātāji ir saņēmuši atbildes.

Šogad par uzturēšanās atļaujām uzzinājām sekojošo: to piešķiršana progresē; par kontroli ir atbildīgas kompetentās iestādes, bet to kapacitāte liedz iespējas kvalitatīvi izvērtēt uzturēšanās atļauju iesniegumus. Turklāt Drošības policija jau agrāk – pērn bija brīdinājusi par uzturēšanās atļauju ilgtermiņa riskiem.

Jau līdz 2014. gadam Latvijas uzturēšanās atļauju biznesam bija īpatnības, kas to savdabīgi atšķīra no citu vājo valstu pulciņa, kuras ar uzturēšanās atļaujām tirgojas masviedā – tās bija unikāli lētas, tās piešķīra par nekustamā īpašuma (NĪ) iegādi, nodēvējot par "investīcijām", tās piešķir arī "investora" ģimenes locekļiem, un Latvijas likumdošanā nebija un joprojām nav atrunas, ka tās nekalpo par pamatu pastāvīgo uzturēšanās atļaujas un vēlāk pilsonības pieprasīšanai, kā tas, piemēram, ir Grieķijas gadījumā. Šogad Saeima paaugstināja TUA NĪ pirkšanas slieksni, bet nekādi neierobežoja atļaujas iespējas Krievijas "tautiešiem".

Veids, kādā termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā tika izveidotas, padara tās par ērtu kolonizācijas instrumentu. Atšķirībā no Spānijas, kur uzturēšanās atļaujas tiek iegūtas, pērkot krīzes laikā neizpirktos dzīvokļus, Latvijā tiek celti jauni šim nolūkam paredzēti nami un ciemati. Pagājušajā gadā sabiedrību satrauca "Putinku" nosaukums, bet tika palaista garām būtība – šie ciemati ir klasiskas kolonistu apmetnes, arī slēgtas kā Krievijas multimiljonāra uzbūvētā Babītes superciemata gadījumā.

Faktiski Latvijā notiek kolonistu ieplūšana no valsts, kura karo kaimiņvalstu teritorijās (pat pirms agresijas ar Ukrainu), un šiem kolonistiem tiek nodrošināti priviliģēti nosacījumi, ieskaitot iespējas veidot apmetnes.

Kolonizācijas realitātei ir vairāki blakus efekti. Nekustamā īpašuma cenu augšanu un īres cenu dramatisks kāpums traģiski un tieši ietekmēja latviešu jaunās ģimenes un jauniešus, kuri joprojām ir kategorija, kas no Latvijas tiek izskaloti visātrāk. Tas notika komplektā ar darba tirgus pārkrievošanu, kas joprojām ir tiešs sitiens par sociāli jūtīgo sabiedrības daļu – jaunajiem latviešiem no provinces, kas pēdējo patvērumu un darbu dzimtenē meklē Rīgā. Arī jaunām ģimenēm banku kredītus saņemt problemātiski, bet TUA pircējus kreditē vietējās bankas.

Termiņuzturēšanās atļauju izraisītās problēmas ir savijušās kamolā ar nesabalansētu ekonomikas pārbīdīšanu Krievijas virzienā, vietējiem uzņēmējiem nedraudzīgu ekonomisko politiku, īpašumu pārdošanu ārzemniekiem, NVS valstu, jo īpaši Krievijas "investoru" kreditēšanu, ko veic Latvijas bankas. TUA iekļaujas kopējā lavīnā ar "darba atļaujām" – viesstrādnieku zonu, kurus pēc ierašanās Latvijā faktiski neviens vairs nekontrolē, bet kurus, latviski nerunājošus, mēs sastopam nebūt ne ekskluzīvās profesijās, bet strādājot par frizieriem, viesmīļiem, manikīrēm un taksistiem.

Latvijas imigrācijas politikas sekas ir saistītas ar daudzām aktuālām kroplībām – arī Lucavsalas pārdošanas ieceri nekustamo īpašumu attīstītājiem vai latviešu bērnu diskriminācijas politiku Rīgas bērnudārzu jautājumos.

"Daudzi vēlas ne tikai saņemt uzturēšanās atļauju, bet arī ievest šeit ģimeni, tātad ir vajadzīga pirmsskolas un skolas izglītība," saka "Century 21 Baltwest" padomes priekšsēdētājs un "Krievu pasaules" atbalstītājs Valerijs Engelss.

Ušakova un Šlesera lobija projekts tika turpināts Dombrovska valdības laikā, radot aizdomas par viņa privātā biznesa interesēm. Lai gan tas izklausījās gana skandalozi, visdrīzāk galīgi nebija izšķirīgi TUA NĪ stāstā. Varbūt patiesība ir cita. Veiksmīgi mārketētais veiksmes stāsts patiesībā balstās uz Latvijas resursu iztirgošanu un ar to saistītajām Krievijas naudas plūsmām gan caur ofšoru, gan NVS, gan aizvien biežāk ES operatoriem, faktiski stiprinot Krievijas klātbūtni Latvijā un veidojot procesu, kas nepārprotami atgādina jaunu kolonizācijas vilni.

Termiņuzturēšanās stāstu par NĪ pavadīja nezūdoša dīvainu faktu aura. Kad jautājums pārmērīgi sakarsa, 2013. gadā Ekonomikas ministrija veica TUA izsniegšanas rekomendāciju gatavošanu, ko finansēja nekustamo īpašumu lobijs, bet mediju pasakas par TUA tika bagātīgi aptamborētas.

"Latvijas politika piešķirt uzturēšanās atļaujas par investīcijām pilnīgi atbilst tai Krievijas iesaistes politikai, ko piemin Baraks Obama. Kas mums par to daļas, ko grib ASV? Var jau būt, ka līdzīgi varam izsaukties principiālajā Denisa Čalovska lietā. Ekonomiski mums ir svarīgas maksimāli labas attiecības ar Krieviju, kas ir otrs lielākais Latvijas tirdzniecības partneris." Tā rakstīja tolaik avīzes "Diena" žurnālists, tagad (kāda sagadīšanās) TUA lobija Ušakova līdzstrādnieks Sandris Točs. Kroplīgo politiku leģitimizējošās pasakās vienmēr ir atsauces uz citām valstīm bez paskaidrojumiem, kāda ir reālā prakse.

Minot, ka termiņuzturēšanās atļaujas ir Lietuvā, neviens nepaskaidroja, ka tur tās piešķir tikai par investīcijām jauna biznesa sākšanā un nepiešķir investora ģimenes locekļiem. TUA nekaitīguma argumentācijai tika minēts, ka no tiem, kuri tās iegādājas, Latvijā uzturas tikai 10-15 %. Apgalvojums joprojām tiek plaši tiražēts, bet tā vienīgais sakotnējais pirmvots ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvade. No pieejamās mediju informācijas spriežot, 200 personām, kuras gaidīja TUA piešķiršanu, PMLP tika pavaicāts, kādi ir viņu nodomi. Uz šīs gadījuma informācija pamata tika izveidota TUA nekaitīguma propagandēšanas aksioma. Neviens šo informāciju vēlākā posmā, kad TUA saņēmēji uzturas Latvijā, nav pārbaudījis. Savukārt tas, ka imigrācijas dokumentos atļauju saņēmēji ar informāciju manipulē bieži un daudz, ir zināms fakts pasaules imigrācijas profesionāļiem.

2014. gada 1. janvārī pēc PMLP minētajiem datiem Latvijā ir piešķirtas 48 724 pastāvīgās un 23 857 termiņuzturēšanās atļaujas, kas nozīmē vairāk nekā 72 tūkstošus uzturēšanās atļauju saņēmējus. Tas ir skaitlis, kas atbilst nedaudz mazāk kā triju Valmieras izmēra pilsētu iedzīvotājiem, bet termiņuzturēšanās atļauju skaits 2013. gada beigās atbilda vienai Valmieras pilsētai.

Oficiālus datus par uzturēšanās atļaujām patlaban, 2014. gada augustā, man atrast neizdevās. Toties medijos varēja uzzināt, ka palielinājies "ukraiņiem" izsniegto uzturēšanās atļauju skaits, kā vēstīja PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze. Atļauju sanēmēji tika mārketēti kā "ukraiņi", bet faktiski tika runāts par cilvēkiem ar Ukrainas pasēm. Roze pieaugumu pamatoja ar "situāciju Austrumukrainā".

Straujais "ukraiņu" pieaugums ir mulsinošs – ja mēs runājam par bēgļiem, tad tie ir bēgļi un uz viņiem attiecas ANO bēgļu konvencija un Patvēruma likums, nevis uzturēšanās atļauju procedūras. Ja Latvija uzņem bēgļus, tad uzdot tos par uzturēšanās atļauju saņemējiem ir krāpšana.

Bēgļu statusu patvēruma saņemšanai piešķir speciālā pietiekami ilgstošā procedūrā, kuras laikā bēgļi neatrodas brīvā uzturēšanās režīmā. "Ukraiņu" stāsts iet rokrokā ar murgoloģiski naivo pastāstu, ka tie, kuri ierodas Latvijā, ir ar Putina politiku neapmierinātie. Tas kalpo par pastāvīgu neoficiālu piedziedājumu, kad jāskaidro, kāpēc uzturēšanās atļaujas ir labas. Arguments ir īpaši nožēlojams, ņemot vērā, ka Kremļa ierēdņiem un valdībai pietuvinātajiem ir īpašumi visur pasaulē. Turklāt politiski vajātajiem ir domāta tikpat rūpīga pārbaudes procedūra kā bēgļiem un tai nav sakara ar uzturēšanās atļauju tirgošanu.

Uzturēšanās atļauju biznesu Latvijā pavada neskaidrības un manipulācijas. Tāpēc aicinu uzdot tiešus jautājumu varnešiem: kādēļ neatkarīgajā Latvijā politiskā vara ir cieši iesaistīta jaunā kolonizācijas procesā? Kādēļ šī pati vara piekopj noziedzīgi bīstamu bezdurvju politiku pret valsti, kura karo pret saviem kaimiņiem?

P.S. Šo rakstu varētu nosaukt "Meli, lieli meli un uzturēšanās atļaujas", bet sanāca par zāģlapseni. Starp citu, tad, kad tā iedēj parazītkāpuru, saimniekkāpurs palielinās apmēros. Tas piepūšas treknāks un lielāks. Tāds īpaši veselīgs kāpurs. No ārpuses. Un tad seko turpmākais.

Uzturēšanās atļaujas – Latvijas zemes izpārdošana vai ekonomikas izaugsme?