Godātie parlamenta deputāti!
Godātie konferences organizatori!
Cienījamās dāmas, godātie kungi!
Ungārijai ir liels pagodinājums, ka tās jaunā konstitūcija, tā sauktais Pamatlikums, pateicoties jums, ir izpelnījies tik lielu uzmanību arī Latvijā. Uz konferences galveno jautājumu, vai Ungārijas jaunā konstitūcija izmainīs Eiropu, atbildēšu ar kategorisku nē, bet esmu pārliecināts, ka turpmākajos gados vairākās valstīs raisīsies sabiedriskas diskusijas par to, kas ir mūsu īstās vērtības, vai mūsu mērķi un to īstenošanas plāni ir pareizi, vai par mums pašiem un par mūsu nāciju veidotais priekšstats ir pareizs, vai identitāte ir skaidri saskatāma, tiek pareizi pārmantota no pāaudzes paaudzē un vai tā atspoguļojas citu tautu attieksmē pret mums.
Jau Ungārijas konstitūcijas ievadā, nācijas kredo, nosauktas visas vērtības, nācijas pagātne, tautās un sabiedrībā gadsimtu laikā veidojusies attiecību sistēma, un tās universālas tiesības, kurām jānosaka sabiedrības un valsts varas attiecības, kā arī juridiskā nozīmē tās normas, kuras kalpo par pamatu visiem pārējiem likumiem.
Mēs, ungāri, lepojamies ar savu tūkstošgadīgo valsti un ar to, ka mūsu valsts dibinātājs karalis Svētais Ištvāns pievienoja mūsu dzimteni Eiropai. Būt par ungāru un eiropieti ir atbildība, ko mēs apzināmies, un kas arī nosaka mūsu rīcību.
Ir tādi, kuri sagroza nacionālā kredo saturu, kas viennozīmīgi pauž piederību pie kristietības un norāda uz tiem valsts nacionālajiem simboliem, kuri ir saglabājušies kopš valsts dibināšanas laikiem.
Vēlos uzsvērt: Pamatlikums balstās nevis uz ticību, bet gan uz morāli, un tas viennozīmīgi pauž cieņu visām reliģijām, bet nav šaubu, ka Pamatlikums vadās pēc kristietības principiem, - tādiem kā ģimene, laulība, vecāku un bērnu attiecības, vēl nedzimuša bērna aizsardzība. Pamatlikumā sludinātās vērtības ir cilvēka cieņa, ģimenes un nācijas solidaritāte, uzticība, ticība un mīlestība, cieņa pret darbu un palīdzība nelaimē nonākušajiem.
Katrai nācijai ir svarīgi spēt identificēties ar valsti un atzīt savu vēsturi. Pamatlikums lepni sludina pagātnes spožumu un noliedz apspiedēju laikposmu, neatzīst diktatūras laikā pastrādato noziegumu noilguma iestāšanos. Par pamatu jaunās konstitūcijas izveidošanai kalpoja atteikšanās no 1949. gada komunistu konstitūcijas, tās 20 gadus lāpītajām versijām, un pilnīgi jauna dokumenta radīšana. Ungāru mūsdienu brīvība ir radusies 1956. gada revolūcijā. Par valsts pašnoteikšanās atjaunošanas un jaunās demokrātiskās un konstitucionālās kārtības sākumu uzskatām 1990. gadu, kad pirmajās brīvajās vēlēšanās ievēlējām parlamentu.
Cienījamās dāmas un godājamie kungi!
Ungārija iestājas par demokrātiju, universālām cilvēktiesībam, brīvību un Eiropas Savienību, un tas nozīmē, ka Ungārija daļu savas suverenitātes realizē kopīgi ar citām dalībvalstīm caur Eiropas Savienības institūcijām. Saskaņā ar iepriekš minēto, Ungārija uzskata par pašsaprotamu savu identificēšanos ar Eiropas Savienības likumiem un normām. Ja būs nepieciešams veikt grozījumus dažos jaunās konstitūcijas likumos, Ungārijas likumdošana to uzskatīs par pieņemamu. Bet nepieņemami ir tas, ka, nezinot faktus, saistībā ar likumiem, kas neietilpst Savienības kompetencē un nav pretrunā ar Savienības likumiem, Ungārijai uzbrūk gan starptautiskajā presē, gan – kā tas notika pavisam nesen - Eiropas Parlamentā.
Atļaujiet man pieminēt arī nozīmīgu dienu un laika posmu ungāru vēsturē. 15. marts Ungārijā ir nacionālie svētki. Mēs pieminam 1848./49. gadu kā ungāru revolūcijas un brīvības cīņu sākumu. Pirms 164 gadiem Peštas jaunieši izgāja ielās, pieprasot brīvību un no Hābsburgu Impērijas neatkarīgu ungāru valdības izveidošanu. Ungāru dzejnieks Šāndors Petēfi 15. martā uzrakstīja un nolasīja dzejoli ar nosaukumu «Nācijas dziesma». Dzejolī ir rindas: «Lai skan Ungārijas dieviem solījums, Solījums nemūžam vergiem nebūt mums!» Revolūcija pārtapa par brīvības cīņām, kuras apspieda 1849. gadā, bet ungāru alkas pēc brīvības vairs nekad nevarēja apslāpēt.
Konferencē izskanēja ungāru himna, kuras pirmās rindas skan šādi: «Dievs, svētī ungāru ar labu omu, pārpilnību, sniedz viņam sargājošu roku, ja viņš cīnās ar ienaidnieku.»
Ungārijai vairs nav ienaidnieku, ir tikai nacionālās intereses, kas ir saskaņā ar citu Eiropas nāciju centieniem. Vissvarīgākais mūsu mērķis ir brīvības, demokrātiskās iekārtas saglabāšana, pirmām kārtam – cilvēka un nācijas aizsardzība, kā arī to eksistences, kultūras un labklājības vairošanas aizsardzība. To pauž arī no 2012. gada 1. janvāra spēkā esošais Pamatlikums.
Atļaujiet man beigt runu ar vārdiem no «Apvienības Ungārijas atbalstam» vēstules ungāru tautai: «Dievs, svētī Ungāriju! Dievs, svētī Latviju! Dievs, svētī Eiropu!»