Laika skaitīšana vēl ilgi iedalīsies "pirms un pēc". Arī procesi valstī ieguvuši statusu "ņemot vērā 21. novembra notikumus...". To redzam gan mediju ziņās, gan valsts un pašvaldību institūciju darbībā. Kā uz burvja mājienu visā valstī tiek intensīvi pārbaudītas pēdējos gados celtās būves.
Pēkšņi esam atjēgušies, ka tajās kaut kas varētu nebūt kārtībā. Šo apziņu pastiprina arī neskaitāmie "ekspertu" anonīmie ziņojumi par bīstamiem lielveikaliem un daudzstāvu stāvvietām. Tas labi, ka tiek skaidrota patiesība. Bet kur visi šie eksperti bija laikā "pirms tam"? Noskatījās, kā tiek aizmālēti paneļu caurumi un pieņemšanas komisiju acis? Vai tad viņiem nebija, ko teikt? Esot jau bijis, bet baidījušies pazaudēt darbu. Arī tagad baidās, ja izsaka anonīmus spriedumus. Varu viņus saprast, jo kuram tad gribās palikt bez maizes. Tomēr līdz galam nesaprotu gan – ar kādu sajūtu viņi ēda to maizi, ko pelnīja par tādu cenu?
Par Zolitūdes traģēdijas iemesliem tiek izvirzītas vairākas versijas. Viena pat pavisam pārliecinoša – vainīgas esot ne tās stiprības skrūves. No "ekspertiem" dzirdam, ka tas pat nespeciālistam skaidrs, ka skrūvēm bija jābūt citām. Un te man atkal jautājums – ko domāja vīri, kas šīs skrūves ieplānoja, pasūtīja, pārdeva un skrūvēja? Vai tiešām nevienā no šiem "skrūvju ceļa" posmiem nevienam neierunājās sirdsapziņa? "Skrūvju ceļš" ir tikai piemērs izpratnei par līdzatbildību.
Varam jau vainot sistēmu, kas izdomājusi lētāko iepirkumu principu vai pieļauj mazos atalgojumus. Bet jebkuras sistēmas sastāvdaļa ir cilvēks. Cilvēks ar sirdsapziņu, pārliecību, principiem, attieksmi. Cilvēks, kurš ir līdzatbildīgs. Mierīgu un gaišu adventes laiku!
Svētdien iedegsim otro sveci adventes vainagā. Tāpat kā pirmā un visas nākamās sveces gan pirms, gan pēc šiem Ziemassvētkiem būs īpašākas nekā līdz šim. Nekā līdz 21. novembrim.