01.12.2013 15:32

Atbildības nasta

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Šī ir viena no nedēļām, par kuru droši var teikt: paskrēja vēja spārniem. Lai gan aizvien sērīgā noskaņā, notikumiem un emocijām piesātināta.

Daudziem skumju asaras par zaudētajiem tuviniekiem mijās ar patiesu saviļņojumu par apkārtējo nesavtīgo atbalstu un sirds siltumu. Tāpat lielas pārmaiņas piedzīvotas arī mūsu valdības krēslos – no amata atkāpies Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Kamēr vieni ir ļoti apbēdināti par demisiju un uzskaita premjera karjeras laikā paveiktos darbus, otri neslēpj, ka šis lēmums bijis sen gaidīts, kā arī piemetina, ka premjers steidzami meties pamest grimstošu kuģi pirms eiro ieviešanas.

Tikpat nesaudzīgi viedokļi kā no pārpilnības raga birst, meklējot, kuram tad īsti vajadzētu uzņemties atbildību par vairāk nekā pussimts dzīvību zaudējušajiem. Tomēr šoreiz negribētos nosodīt vai spriest, cik bezatbildīgi rīkojušies būvprojektā iesaistītie, vai pieslieties tiem, kuri ir pārliecināti, ka lielveikali ir viena no mūsu patērētāju sabiedrības lielākajām nelaimēm. Šoreiz – mana apbrīna un cieņa tiem, kuri traģēdijā neapjuka un steidzās palīdzēt.

Un šie cilvēki nemaz nav jāmeklē tālu. Piemēram, tepat Pierīgā dzīvnieku patversmē "Ulubele" Līčos Stopiņu novadā pēc saimnieku zaudējuma nonāca 12 dzīvnieki. Milzīgo šoku, izbīli un zaudējuma sāpes jau pēc dienas četrkājainajiem mīluļiem uzņēmās remdēt jauni saimnieki. Lai cik skumīgi vienmēr būtu apmeklēt dzīvnieku patversmes, šoreiz sajūta bija nedaudz citāda – mierīgāka. Tomēr varu tikai piekrist patversmes brīvprātīgajai darbiniecei Ievai Sardiko, ka palīdzība nelaimē ir neatsverama, taču mums vajadzētu iemācīties palīdzēt arī ikdienas rutīnā – negaidīt nelaimi, lai sniegtu palīdzīgu un draudzīgu roku.

Jo vienmēr taču ir izvēle – sēdēt mājās zem siltas segas, skatīties amerikāņu televīzijas drāmas un birdināt rūgtas asaras par likteņa pabērniem vai brīvdienā piecelties stundu agrāk, paņemt pie rokas kaimiņu vai draugu un doties palīgā.