Daudzi ķīnieši pērk uzreiz vairākus īpašumus – vienu, kur dzīvot pašiem, otru – izīrēšanai, kas nozīmē nepārtrauktus ienākumus. Pēc Pilsonības un migrācijas pārvaldes datiem, 2013. gadā līdz 18. septembrim, veicot ieguldījumu nekustamajā īpašumā, termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā izsniegtas 186 Ķīnas pilsoņiem.
Kā norāda Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa, Baldonē ir iegādāts viens īpašums, taču pircējs nav privātpersona, bet uzņēmums. "Mans uzskats ir tāds, ka jāpalielina cena, par kādu tiek tirgoti īpašumi uzturēšanās atļauju saņemšanai. Lai izpērk dārgos īpašumus, nevis vidējā līmeņa. Tiem tāpat lielā mērā nav šeit pircēju. Pavisam apturēt to nevar, jo būvniecības nozare ir visai nozīmīga mūsu ekonomikai. Krīzei rezultāts jau ir – nav vairs, kas šeit strādā. Firmas nevar dabūt speciālistus, darbaspēks ir aizplūdis."
Tajā pašā laikā viņa norāda, ka visam jāpieiet samērīgi un ar prātu: "Jautājums ir jārisina. Mēs redzam, ka tomēr tas ir pienesums ekonomikai un nozare ir kaut cik attapusies. Esmu runājusi ar kolēģiem no citiem novadiem, kuros dzīvo ķīnieši. Viņi saka, ka lielas problēmas tas nerada. Ģimenes mācās valodu, bērniem skolā problēmu nav. Viņi nesūdzējās, jo nav jau tā, ka masveidā viņi brauc iekšā. Nacionālo identitāti zaudēt naudas dēļ jau nu arī nebūtu labi. Viss ir atkarīgs no mums pašiem, vai mēs spēsim sevi saglabāt vai ne. Man jau liekas, ka ne tik daudz iebraucēju dēļ, kā pašu dēļ mēs neprotam savu identitāti saglabāt un saudzēt."
Ropažos nav dzirdēts, ka būtu kāds ķīnietis nopircis īpašumu, teic Ropažu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Indulis Līdacis. "Mums Muceniekos ir bēgļu centrs, bet par to mēs neko nezinām. Tas ir Iekšlietu ministrijas pārvaldījumā. Valsts politika ir tāda, ka vietējie bāleliņi ir prom un vēl citi taisās prom, bet vieta tukša palikt jau nevar. Protams, negribas, lai nāk iekšā sveštautieši. Īsti pareizi tas nav. Kā koks ar diviem galiem. Vienus aizdzenam, otriem ļaujam maksāt lielas naudas, lai nāk iekšā. Tas nav pareizi," viņš spriež.
"Mums gan Saulkrastos vēl nav neviena ķīnieša," pavēstīja Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis. "Uzturēšanās atļauju tirgošana ir izdevīga tikai šauram sabiedrības lokam, nevis visai sabiedrībai kopumā. Pārsvarā iztirgotas ir mājas, kas uzceltas trekno gadu beigu posmā, un sen jau šie uzņēmēji ir bankrotējuši, strādniekiem ir neizmaksātas algas. Tas ir farsa pasākums. Uzlabojoties ekonomiskai situācijai mūsu valstī, mēs varam kļūt interesanti trešās pasaules valstīm. Viss arī atkarīgs no integrācijas plāna. Ja tam netiks pievērsta uzmanība, tad var tikt veidotas komūnas. Nevajag tirgot uzturēšanās atļaujas!"
Iepriekš:
Pierīgā uzturēšanās atļaujas gribējuši saņemt desmit reizes mazāk ķīniešu nekā krievu
15.10.2013 11:29
Ko saka Pierīgas pašvaldību vadība: Vai turpināt tirgot uzturēšanās atļaujas ķīniešiem?
Autors Sollija Lipore
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
Salīdzinājumā ar aizvadīto gadu šā gada astoņos mēnešos vairākas reizes palielinājies Ķīnas pilsoņu iegādāto nekustamo īpašumu skaits. Pamatojums tam ir – uzturēšanās atļaujas Latvijā.