Ungārijas jaunā konstitūcija ir kā dadzis acīs gan Eiropas Komisijai, gan Eiroparlamenta kreisajam spārnam ar sociālistu Šulcu priekšgalā.
Viņiem daudz pieņemamāka bija staļiniskā 1949.gada konstitūcija, jo tā klusēja par tradicionālajām ģimenēm, piederību kristīgajai Eiropai vai bērnu tiesībām uz dzīvību no ieņemšanas brīža.
Ko gan šie ungāri ir uzdrīkstējušies! Viņi apšauba neviena nevēlētu cilvēku tiesības kādā Briseles kabinetā uzspiest ungāriem Centrālās Bankas «neatkarību» no savas tautas, viendzimuma partnerattiecības vai norādīt, kā jāveido valsts pensiju sistēma!
Ungāri nebaidās atzīt, ka tagadējā Sociālistiskā partija ir atbildīga par visiem komunistu noziegumiem pret ungāru tautu, jo ir to juridisko tiesību un ideoloģijas pārņēmēja. Ungāri pirmie ir atteikušies no liberāļu ieviestās jaunvalodas un ierakstījuši jaunajā konstitūcijā vārdus Dievs, kristietība, nacionālais lepnums.
Vēl vairāk - Eiropas birokrātus nokaitināja Orbana valdības lēmums nestāties eirozonā vismaz līdz 2020.gadam, pārņemt no bankām pensiju fondus un uzlikt tām krīzes nodokli 0,5% no bilances vērtības. Tapēc gan Komisija, gan Eiroparlaments paziņoja, ka uzsāk juridisku procedūru ar likumu «analīzi» un sankcijām (iesaldējot jebkādu finansu palīdzību no ES un SVF), cerībā iespaidot ungāru valdību, lai tā pārskatītu esošo kursu.
Ungāri gan nebija mierā ar tik klaju iejaukšanos lietās, kuras neregulē Eiropas Savienības juridikcija un sarīkoja grandiozas protesta demonstrācijas, aizstāvot savu valdību un premjeru Orbanu.
Budapeštas ielās izgāja vairāk kā simt tūkstošu cilvēku (pēc dažiem datiem pat līdz 400 000 ) ar plakātiem, atgādinot, ka Ungārijas valsts pastāv jau ilgāk kā tūkstoš gadu, bet ES un Komisija tikai dažus desmitus.
Redzot tādu tautas atbalstu jaunajai konstitūcijai ne tikai Ungārijā, bet arī Lietuvā, Polijā un citās valstīs, Brisele strauji atkāpās, neliekot uzsvaru uz liberālismu, bet koncentrējoties uz pārmetumiem par Centrālās bankas un tiesnešu neatkarības ierobežošanu.
Ungārijas tiesu sistēmu turpmāk uzraudzīs jauna institūcija, kuras vadītāju ievēl parlaments. Ungārijas prezidentam būs tiesības atlaist parlamentu, ja tas nav spējis līdz attiecīgā gada 31.martam pieņemt valsts budžetu. Lēmumiem, kas mainītu pensiju sistēmu vai fiskālo politiku, nepieciešams divu trešdaļu parlamenta deputātu atbalsts. Oficiālais maksāšanas līdzeklis valstī ir forints, bet iespējamajai eiro pieņemšanai nākotnē būs vajadzīgas divu trešdaļu parlamenta deputātu balsis. Vēl ungāriem tiek izteikti pārmetumi par tiesnešu pensiju vecuma pielīdzināšanu pārējiem pilsoņiem - 62 gadi un valdības pārstāvja iecelšanu par vienu no Centrālās bankas prezidenta vietniekiem.
Lai kā arī nebeigtos ungāru sarunas ar Eiropas Komisiju par finansu politiku, jau tagad ir skaidrs, ka Ungārija ir pirmā valsts, kas atklāti sacēlusies pret komunistu un liberāļu Eiropas Svienībai uzspiesto morālās visatļautības politiku.