Diemžēl sadursmju un kritienu gadījumā velobraucēji ir neaizsargāti un negadījums iecērt makā krietnu robu. No apdrošināšanas akciju sabiedrības "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) apkopotās statistikas izriet, ka 2017. gadā velobraucēju traumu ārstēšana izmaksājusi vidēji 140 eiro, bet dārgākā – gandrīz tūkstoš eiro.

Latvijā aktīvākā riteņbraukšanas sezona tradicionāli sākas aprīlī un ilgst līdz septembra beigām. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistika liecina, ka kopš 2008. gada pavasara mēnešos notikuši 10%, bet vasaras mēnešos – līdz pat 17 % no visiem gada laikā reģistrētajiem ceļu satiksmes negadījumiem, kuros iesaistīti velobraucēji. Puse no visiem negadījumiem notikusi Rīgā un vēl ceturtā daļa – pārējās valsts pilsētās. Zīmīgi, ka visvairāk sadursmju notiek darba dienas noslēgumā no plkst. 16.00 līdz 18.00, kad palielinās satiksmes intensitāte.

Līdzīga aina ir mopēdu, motociklu un kvadraciklu vadītāju vidū. Kopš 2014. gada apkopotā statistika rāda, ka aprīlī notiek 8% no visiem gada laikā notikušajiem negadījumiem, un vasaras mēnešos sasniedz pat 20 %.

2017. gadā BTA saņēma 120 atlīdzības pieteikumus no Nelaimes gadījumu apdrošināšanas polišu īpašniekiem par savainojumiem, kas gūti braucot ar velosipēdu. Biežāk gūtās traumas ir plēstas brūces, lauzts kāds no kājas kauliem vai, krītot pāri stūrei, lauzts atslēgas kauls vai gūts smadzeņu satricinājums.

Smagākais kritiens reģistrēts pērnā gada martā, kad kādam velobraucējam rokas operācija un tai sekojošā trīs mēnešu ārstēšanās būtu izmaksājusi 915 eiro. Šajā gadījumā visas izmaksas sedza apdrošinātājs. Citam apdrošinātam velobraucējam maijā kājas traumas ārstēšanai būtu jāiztērē 753 eiro, bet vēl kādam pleca savainojuma sadziedēšana prasītu 620 eiro.

"Ceturtā daļa no visiem reģistrētajiem velobraucēju nelaimes gadījumiem notikusi nevis sadursmē ar citu transporta līdzekli, bet braucējam pašam nokrītot no velosipēda un savainojoties. Tas ir otrais biežākais negadījumu cēlonis pēc sadursmes ar automašīnu. Motorizēto transporta līdzekļu grupā šie skaitļi ir vēl iespaidīgāki – paša kļūme kļuvusi par kritiena iemeslu trešdaļā negadījumu. Tas ir nopietns signāls ikvienam velo un motobraucējam apdrošināties pret nelaimes gadījumiem arī tad, ja viņš ikdienā nebraukā pa intensīvas satiksmes ielām," uzskata BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Kārlis Liepiņš.