Drukāt šo lapu
06.08.2017 15:22

Ģimenes ārstiem darba pietiek – jāatbild arī uz inspekcijas jautājumiem

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Ģimenes ārstiem darba pietiek – jāatbild arī uz inspekcijas jautājumiem pixabay.com

Ģimenes ārstu streiks, kas sākās 3. jūlijā, ir ievilcies. Streiks vismaz Pierīgas novados ir visai nosacīts, taču konkrētus soļus, lai izpildītu ārstu prasības, Veselības ministrija vēl nav spērusi. Tā vietā Veselības inspekcija ierodas pie ģimenes ārstiem, lai pārliecinātos, vai viņi ir savā darbavietā un seko, kā tiek ieviestas E-veselības sistēmas prasības.

Medijos izskanējis ģimenes ārstu viedoklis, ka inspekcijas darbinieki viesojas tikai pie streikojošajiem ārstiem, cenšoties atklāt pārkāpumus. Daži ārsti to nosaukuši par represijām no ministrijas puses.

 


Imants Ganus, ģimenes ārsts Inčukalnā: Daudzu ģimenes ārstu ikdiena praktiski nemainītos, ja arī viņi patiešām streikotu. Piemēram, man Inčukalnā ir salīdzinoši neliela ārsta prakse – 1000 pacientu. Uz pieņemšanu dienas laikā reti atnāk tie noteiktie 20 pacienti, un, pat ja atnāktu 21, neviens viņu projām neraidītu. Ģimenes ārstus saprotamu iemeslu dēļ pašlaik apmeklē mazāk cilvēku nekā iepriekš. Lielāks pieplūdums bija laikā, kamēr vēl tikai runājām par streikošanu.

Tajā pašā laikā streika sarunas parāda, ka mēs tā īsti neprotam komunicēt nedz ar veselības nozares vadītājiem, nedz nozares iekšienē. Viss, iespējams, būtu citādi, ja sarunas notiktu cilvēciskā formā, nevis ģimenes ārsti tā vienkārši tiktu pasludināti par visu vainu cēloni.

Pašlaik par mums – ģimenes ārstiem – interesi izrāda Veselības inspekcijas darbinieki. Viņi uzklausa mūsu viedokļus, ko domājam par E-veselības ieviešanu, kas acīmredzami uztrauc valsts pārstāvjus, un vēlas uzzināt, vai mēs esam darbavietā, jo tas saistās ar turpmāko darba apmaksu.

Gundega Beķe, ģimenes ārste Salaspilī: Es nestreikoju, bet streiku atbalstu. No vienas puses, laiks streikam ir izvēlēts ļoti humānā formā – tā, lai pacienti to izjustu vismazāk, jo vasarā cilvēki slimo mazāk un nav zināms, kas notiktu ziemā, piemēram, gripas epidēmijas laikā.

No otras puses – galvenais, lai gan tā varētu šķist, nav runa par naudu, bet gan par attieksmi pret ģimenes ārstiem. Es tāpat kā mani kolēģi gribu strādāt labi, tāpēc skumjas un dusmas rada tas, ka finanšu un organizācijas deficīta radītajos trūkumos tik vienkārši tiek vainoti ģimenes ārsti, vienlaikus pieprasot arvien lielāku kvalitāti, garākas darba stundas, lielākus ieguldījumus prakses uzturēšanai.

Tad vēl – īsti nav skaidrs, kā būs ar E-veselības prasību izpildīšanu. Ārstam tās būs papildu darba stundas, par kuru apmaksu neviens nerunā. Taču, piemēram, ja iepriekš bija receptes, kuras varēja izrakstīt, izmantojot šablonus, tad turpmāk katra recepte būs jāizraksta no jauna un to nedrīkstēs darīt ārsta palīgs. Turklāt izskatās, ka ārsts rakstīs receptes, bet ārsta palīgs tajā laikā sēdēs un skatīsies.

Skaidrs, ka mēs katrs darām savu darbu – ģimenes ārsti savu un, piemēram, Veselības inspekcijas ierēdņi, kuri brauc mūs pārbaudīt un sola divu nedēļu laikā atsūtīt aktu ar secinājumiem, savu.