Brīnumainā izglābšanās

Alsidess Moreno un viņa brālis Edgars strādāja par logu tīrītājiem Ņujorkā. Abi ekvadoriešu imigranti bija darbinieki firmā "City Wide Window Cleaning", un viņu darbs norisinājās augstu virs zemes, tīrot milzu stikla logu platības ēkām, kas veido Manhetenas siluetu.

2007. gada 7. decembrī brāļi iekāpa liftā, lai dotos uz Solova Torņa jumtu. Tā ir 47 stāvu ēka Manhetenas austrumu daļā. Brāļi uzkāpa uz alumīnija platformas, kas paredzēta, lai lēnām nolaistu viņus lejā gar ēkas stikloto sienu. Taču stiprinājumi, kas turēja vairāk nekā 500 kilogramu smago platformu, salūza, un tā krita zemē no teju 150 metru augstuma.

Kritiens ilga sešas sekundes. Jaunākais brālis Edgars (30 gadi) nokrita no platformas, atsitās pret koka žogu un gāja bojā uzreiz. Taču Alsidesu glābēji atrada dzīvu sēžam salauztajā platformā. Viņš elpoja un bija pie samaņas, kad paramediķi aizveda viņu uz tuvāko slimnīcu četrus kvartālus tālāk. Viņš bija smagi cietis. Ārsti viņa izglābšanos dēvēja par brīnumu. Atveseļošanās periodā Alsidesam bija nepieciešama ilgstoša rehabilitācija, lai atgūtu spēju staigāt. Viņš vairs nevarēja atgriezties darbā, taču saņēma vairāku miljonu kompensāciju no uzņēmuma "Tractel", kas nodarbojās ar platformu uzstādīšanu.

Šobrīd Alsidess ar ģimeni dzīvo Arizonā, vadā bērnus uz skolu un sporta nodarbībām, kā arī pats tās apmeklē. Pagājušajā gadā viņi ģimenē sagaidīja ceturto bērnu – dēlu. "Es ik pa laikam sev uzdodu jautājumu: kāpēc es toreiz izdzīvoju? Man ir mazs bērniņš, un laikam tādēļ, lai izaudzinātu viņu un izstāstītu savu stāstu, – tas ir iemesls."

Statistika ir skarba

Kritieni ir to negadījumu skaitā, kam bieži vien tiek pievērsts pārāk maz uzmanības. Mēs baidāmies no teroraktiem, vīrusu uzliesmojumiem un citām briesmām, taču kritieni ir otrs biežākais negadījumu veids pēc autoavārijām, kā rezultātā cilvēki iet bojā. ASV kritienu rezultātā mirst 32 000 cilvēku gadā. Tas ir četrreiz vairāk nekā noslīkušo un ugunsgrēkos bojā gājušo, kopā skaitot.

Kritieni ir vēl biežāks cēlonis traumām. Amerikā apkopotā statistika liecina, ka kritienos gūto traumu dēļ uz slimnīcu uzņemšanas nodaļām cilvēki dodas biežāk nekā citu traumu dēļ, piemēram, trīsreiz biežāk nekā autoavārijās gūto ievainojumu dēļ. Tas viss maksā dārgi – kritienos gūto traumu ārstēšana ne tikai paņem trešdaļu neatliekamās medicīniskās palīdzības budžeta, bet arī rada zaudējumus uzņēmumiem, kuru vainas dēļ kritieni notiek. Vienā gadījumā kādam Īrijas lielveikalam nācās samaksāt 1,4 miljonus eiro kompensāciju sievietei, kura paslīdēja uz veikala grīdas nomestām vīnogām.

Nokrist var jebkur un jebkad

Statistika par kritieniem nav pārsteidzoša, jo atšķirībā no citiem traumu gūšanas veidiem kritieni var gadīties gandrīz jebkurā laikā jebkurā vietā un ar jebkuru. Lai iekļūtu auto negadījumā, ir jāatrodas automašīnā. Lai tiktu sašauts, jānonāk apšaudē. Taču grūti iztēloties vietu, kur nebūtu iespējams nokrist. Kritieni no tik augstas vietas kā brāļu Moreno gadījumā gadās salīdzinoši reti. Visbiežāk cilvēki krīt iekštelpās, kur ikdienā pavada daudz laika: dušas kabīnēs, uz kāpnēm, lielveikalu ejās...

Lai kā mums negribētos to atzīt, cilvēki lielā mērā ir kļuvuši par iekštelpu sugu: amerikāņi ārpus telpām pavada mazāk nekā septiņus procentus dienas, savukārt 87 % tiek pavadīti telpās. Atlikušie seši paiet, sēžot automašīnā vai citā transportlīdzeklī. Jebkurš kritiens, pat izkrišana no gultas, mazāk nekā sekundes laikā var ievērojami mainīt dzīvi, sākot no nelielām traumām, beidzot ar invaliditāti. Kritienu rezultātā var rasties kaulu lūzumi un reizēm arī iekšējo orgānu, smadzeņu un mugurkaula smadzeņu bojājumi.

Kā izvairīties no kritieniem, un kā pareizi krist

Ņemot vērā to, cik smagas var būt kritienu sekas, svarīgi saprast, ko darīt lietas labā. Kā izvairīties no kritieniem, un ko darīt, kad esat sācis krist? Ir veikti daudzi pētījumi par to, kur un kā notiek kritieni, un šīs zināšanas var palīdzēt no tiem izvairīties.

1. Parūpējies par vidi sev apkārt
Nostiprini vaļīgus paklājus vai atbrīvojies no tiem. Savāc vadus, kas pinas pa kājām. Parūpējies, lai trepju pirmais un pēdējais pakāpiens būtu labi redzams, vajadzības gadījumā iezīmē tos. Ja kaut kas izlīst, saslauki to uzreiz. Dušas kabīnē lieto pretslīdēšanas paklājiņu. Slidenus grīdu segumus, piemēram, marmora flīzes, apstrādā ar pretslīdēšanas līdzekli. Ziemā notīri ledu no ietves pie mājas, uzkaisi uz ceļa sāli vai smiltis.

2. Pārskati savus ieradumus
Skaties, kur ej. Ejot nelasi grāmatu vai neskaties tālrunī. Kāpjot pa trepēm, vienmēr turies pie margām (lielākā daļa cilvēku to nedara). Ejot neturi rokas kabatās, jo kritiena gadījumā būs grūtāk saglabāt līdzsvaru, ja rokas nebūs brīvas. Smags portfelis vai soma arī ir traucēklis līdzsvara noturēšanai.

3. Uzlabo aprīkojumu
Valkā apavus ar zoli, kas neslīd. Ziemā, kad ietves apledojušas, nevalkā augstpapēžu zābakus. Jebkuriem apaviem iespējams uzlikt metāla pretslīdēšanas uzmavas. Ja nepieciešams, lieto dzirdes aparātu. Valkā ķiveri, kad brauc ar velosipēdu vai motociklu, slēpo vai brauc ar skrituļslidām. Dodoties pārgājienā, izmanto nūjas atbalstam.

4. Sagatavo ķermeni
Cīņas māksla ir joma, kur var smelties zināšanas par to, kā pareizi krist. Statistika rāda, ka pieaugušie cilvēki bieži krīt, kad ir lietojuši alkoholu vai narkotikas. Zini savu mēru! Tāpat vērts ēst sabalansētu pārtiku, lai stiprinātu kaulus un muskuļus. Ja uznāk sajūta, ka ģībsi, uzreiz apsēdies, lai nezaudētu samaņu. Veci cilvēki bieži baidās no kritieniem, tādēļ nereti cenšas pārvietoties pēc iespējas mazāk. Taču līdzsvara sajūtu ir iespējams trenēt jebkurā vecumā, pat ja ir kādas neiroloģiskas saslimšanas.

5. Krīti pareizi
Kas notiek kritiena laikā? Pētnieki izstrādājuši "drošas piezemēšanās vadlīnijas", lai palīdzētu samazināt kritienu negatīvās sekas. Vissvarīgākais kritiena laikā pasargāt galvu. Arī cīņas mākslas treneri un izpletņlēcēji treniņos māca, ka svarīgi nekrist taisni uz priekšu vai atpakaļ. Atslēgas vārds ir ripināšanās, turklāt jācenšas krist tā, lai ķermeņa mīkstākās daļas absorbētu kritiena spēku. Jauni cilvēki krītot bieži atbalstās uz rokām, kā rezultātā salauž rokas, savukārt vecāki cilvēki nespēj tik ātri noreaģēt, tādēļ biežāk salauž gūžas. Tādēļ labāk palīdzēt ar rokām, ja neprotat ripināties kā cīkstoņi vai aktieri uz skatuves.