– Kuros Pierīgas ūdeņos veic analīzes?

– Mūsu eksperti ņem ūdens analīzes un tās pārbauda Babītē, Ādažos, Baltezerā, Ogrē, Stopiņu, Saulkrastu un Salaspils novadā, Olainē, Vecumniekos. Kopā Rīgā un Pierīgā tiek apsekotas 47 peldvietas. Jūrā – trīs, Daugavā – 18, Juglas upē un citās upēs, pārējie ir ezeri, dīķi un ūdenskrātuves, karjeri.

– Ko pārbauda noņemtajos ūdens paraugos?

– "BIOR" darbinieki jau pirms parauga ņemšanas veic peldvietas vizuālo novērtējumu: zilaļģu un citu fitoplanktona aļģu ziedēšana, naftas produkti, virsmas aktīvās vielas, piesārņojums ar peldošiem un citiem atkritumiem.

Tikai tad, ja vizuālais novērtējums ir atbilstošs, tiek ņemts paraugs laboratorijai, kas veic mikrobioloģiskās analīzes. Jāatzīmē, ka Pierīgas peldvietās vēl nav bijis neviens gadījums, kad vizuālais novērtējums būtu neapmierinošs.

Katrā peldvietā tiek noteikti divi mikrobioloģiskie rādītāji – Escherichia coli un zarnu enterokoku skaits 100 ml peldūdens.

Šīs baktērijas visbiežāk nerada draudus peldētājiem, tomēr to ievērojams daudzums liecina par svaigu fekālo piesārņojumu un dažādu potenciālu bīstamu mikroorganismu klātbūtni ūdenī, tādēļ ir ļoti būtiski, lai peldvietas apsaimniekotājs informētu iedzīvotājus par ūdens analīžu rezultātiem un izliktu paziņojumus – ir vai nav atļauts peldēties.

– Ko liecina iegūtie analīžu rezultāti? Kas iepriecina? Kas rada bažas?

– Tiek lietota šāda peldvietu ūdens kvalitātes klasifikācija – izcila, laba, pietiekama un zema kvalitāte.

Tikai trijās no 47 peldvietām (Lielupē pie Staļģenes, Daugavā pie Salu tilta un peldvietā Daugavā pie putnu novērošanas torņa) ūdens kvalitāte ir vērtējama kā laba. Visās pārējās apsekotajās peldvietās (94 %) ūdens kvalitāte ir izcila!

Par ko tas liecina? Visās 47 peldvietās peldēties ir atļauts, jābauda vasara!

Diemžēl Pierīgā vēl ir daudz peldvietu, kurās netiek uzraudzīta ūdens kvalitāte un lielākā daļa peldvietu apsaimniekotāju peldvietas pārbauda vidēji divas trīs reizes peldsezonā, kas varbūt arī ir Latvijas klimatiskajiem apstākļiem pietiekami atbilstoši, tomēr, lai novērtētu peldvietas ūdens kvalitāti ilgtermiņā, ir nepieciešami vismaz četri izmeklējumi sezonā.

– Ne visos ūdeņos veic pārbaudes? Kādas pazīmes brīdina, ka ūdenī peldēties nevajadzētu?

– Vienīgais, uz ko cilvēkiem šajās situācijas vajadzētu balstīties, ir veselais saprāts un personīgi veikti vizuālie novērtējumi.

Ja ūdenstilpē ir redzami dažādi peldoši atkritumi, ilgnoturīgas putas, eļļas plankumi vai peldvietas ūdenim ir nepatīkama smaka, tad peldēties nevajag. Tāpat ir jāizvērtē doma par peldēšanos, ja ir izteikta aļģu ziedēšana vai tuvumā atrodas notekūdeņu caurules.

Ja peldvieta ir ļoti populāra, tomēr netiek apsaimniekota, un tajā nav tualešu, ir jāpadomā, kur visi cilvēki kārto savas dabiskās vajadzības un vai vēlamies šādā peldvietā peldēties.

– Ko vēl der zināt par ūdens kvalitāti Pierīgas novados?

– Jāatceras, ka ūdenstilpes kvalitāti ietekmē daudzi dažādi faktori – lietusgāzes, dzīvnieku novietņu tuvums, upēs ir iespējams piesārņojums, kas radies daudzu kilometru attālumā no peldvietas, un, pat ja peldvietas ūdens tiek regulāri izvērtēts, var gadīties situācija, ka īslaicīga piesārņojuma dēļ peldēties nav ieteicams. Tāpat arī jāņem vērā, ka ūdens ķīmiskais piesārņojums standarta uzraudzībā netiek izvērtēts un atkal tikai veselais saprāts katram var palīdzēt pieņemt pareizo lēmumu.