Taču mazāk tiek uzsvērti labumi, ko iegūstam mērenas sauļošanās rezultātā. Ir daudzi faktori, kas veicina saules negatīvu ietekmi uz organismu, piemēram, neveselīgs uzturs, pārmērīgi ilga atrašanās saulē un nepietiekama šķidruma daudzuma uzņemšana. Taču atrašanās saules gaismā var būt arī dziedējoša.

Diemžēl daudzi cilvēki neizmanto šo brīnišķīgo iespēju uzlabot veselību. Sauļojoties svarīgi ievērot piesardzību, proti, neatrasties saulē, kad tā ir visintensīvākā, tas ir, aptuveni no pulksten 11.00 līdz 15.00, taču šis laiks var mainīties atkarībā no sezonas. Tāpat vēlams neaizrauties ar saules aizsargkrēmu lietošanu, jo tie satur daudzas ķīmiskas vielas, kas mūsu organismam ir kaitīgas.

Padomāsim par to, kas ir saule. Tā ir mūsu Saules sistēmas centrs, kas dod enerģiju Zemei un tās iemītniekiem. Jau tūkstošiem gadu cilvēki izmantojuši saules dziedinošo spēku, vienlaikus respektējot tās varenību.

Mūsdienās, kad attīstījušās tehnoloģijas un iespējams precīzāk noteikt saules iedarbību uz cilvēka organismu, daudzos pētījumos ir apstiprināts, ka mērena sauļošanās mums nāk par labu.

Palīdz uzveikt depresiju

Kad atrodamies saules staros, mūsu smadzenes izdala serotonīnu un endorfīnus, kas uzlabo noskaņojumu un var palīdzēt uzveikt depresiju.

Attīra ādu

Saules stari spēj dziedināt tādas ādas slimības kā akni, ekzēmu, izsitumus un pēdas sēnīti, ko mēdz dēvēt par atlēta pēdu. Saule ne tikai attīra ādu. Mērena sauļošanās piešķir ādai veselīgu mirdzumu.

Palīdz pret bezmiegu

Sauļošanās var būt efektīvs līdzeklis cīņā pret bezmiegu. Atrašanās saules gaismā regulē iekšējo pulksteni, kas piedalās arī melatonīna izstrādē, kas savukārt palīdz iemigt. Rezultātā ir lielākas cerības uz labu miegu.

Regulē hormonālo sistēmu

Saule var palīdzēt hormonālās sistēmas regulācijā. Sauļošanās bieži palīdz samazināt pirmsmenstruālos simptomus un menopauzes negatīvās blaknes. Tāpat arī saules gaisma stimulē smadzeņu daļu epifīzi, regulē tās darbību, kā rezultātā var uzlaboties noskaņojums, paplašināties uztveres spējas un radošums.

Sašķeļ toksīnus

Saules gaisma uzlabo aknu darbību un tādējādi piedalās kaitīgo vielu sašķelšanā, kas varētu radīt slimības.

Uzlabo asinscirkulāciju

Sauļošanās palielina balto un sarkano asinsķermenīšu skaitu un uzlabo asinscirkulāciju.

Stimulē D vitamīna sintēzi

Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais ieguvums no sauļošanās ir visiem labi zināmais D vitamīns. Saules stari ir vislabākais veids, kā iegūt šo svarīgo vitamīnu. D vitamīns piedalās imūnsistēmas regulēšanā, uzlabo kalcija uzsūkšanos, kas vajadzīgs stipriem kauliem un palīdz izvairīties no nierakmeņiem. Tiek uzskatīts, ka D vitamīns uzlabo arī kognitīvās funkcijas un samazina risku saslimt ar Alcheimera slimību. Lietojot saules aizsargkrēmu, D vitamīns organismā neveidojas.