Viltus profili, viltus ziņas

Priekšvēlēšanu laikā partijas izdod avīzes, drukā skrejlapas, bet arvien pārliecinošāku vietu cīņā par varu ieņem aktivitātes sociālajos tīklos, ir apgūta arī komentēšanas māksla, kas ne tikai ļauj anonīmi nomelnot konkurentus, bet pie viena paslavēt savējos.

Palūkojoties uz Ķekavas novada pusi, "Rīgas un Apriņķa Avīze" uzzināja, ka interneta lietotāju prasme komentēt jebkuru ziņu novedusi pie tā, ka atsevišķos gadījumos nācies dzēst komentārus no pašvaldības profila sociālajā tīklā "Facebook". Ieraksta autors gan šādos gadījumos ir ticis informēts, ka viņa ierakstam bijušas priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes. "Vienkārši ir atsevišķas partijas, kas bija gatavas izmantot pašvaldības resursus savas popularitātes celšanai, taču tas ir aizliegts saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu," skaidroja pašvaldībā.

Pasērfojot pa sociālajiem tīkliem, ir redzams, ka šoreiz priekšvēlēšanu cīņā tiek izmantota ne tikai iespēja komentēt, bet arī ievietot video rullīšus, cieņā ir faktu interpretēšana un sāncenšu nomelnošana, arī privātās dzīves aizskaršana, ieskaitot personas datu publicēšanu.

Par viltus ziņu plūsmu runā visā pasaulē, un arī Ķekavas novada iedzīvotāji ir sastapušies, piemēram, ar viltus profilu veidošanu sociālajā tīklā "Facebook", kuros darbojas izdomāti personāži. Sākumā savu profilu bija atvēris kāds Gints Meijs. Katlakalniešiem ir labi pazīstams hokejists Gints Meija, bet pieminētais Meijs, kurš ļoti aktīvi izplatīja negatīvo informāciju, kritizējot pie varas esošos politiķus, vietnē ievietotajā attēlā nemaz nebija līdzīgs hokejistam. Pašvaldība par to informēja atbildīgās iestādes, kā arī cilvēku, kurš nemaz nezināja, ka viņa foto tiek izmantots viltus profilā.

Tad šis profils pārstāja darboties, bet vietā nāca cita aktīva komentētāja – Ligita Klints, un reti kuram bija šaubas, ka tas atkal ir viltus profils. Vēl tīmeklī atrodami tādi profili kā, piemēram, "Ķekavas novada ziņas", ko itin viegli var sajaukt ar Ķekavas novada pašvaldības profilu, jo tās kā savu interneta vietni norādījušas www.kekava.lv, kas ir pašvaldības oficiālā interneta vietne. Tāpēc Ķekavas novada pašvaldība lūgusi šā "Facebook" profila uzturētājus nemaldināt iedzīvotājus un dzēst šo adresi, kā arī tai ir nācies skaidrot, ka novada profils sociālajā vietnē "Facebook" ir "Ķekavas Novads", nevis "Ķekavas novada ziņas".

"Rīgas un Apriņķa Avīzes" aptaujātie novada iedzīvotāji uzskata, ka problēmas nerastos, ja potenciālie kandidāti sociālajos tīklos stāstītu par saviem plāniem un to, ko darīs turpmākos četrus gados, nevis nomelnotu pašreizējos politiķus. "Grūti pat pateikt, kas pēdējos četros, pat astoņos gados tik slikts ir noticis, ka vecā vara būtu pilnībā jānomaina, turklāt nav saprotams, ko tad īsti darīs jaunie politiķi, ja vien tiks ievēlēti," sacīja kāda kundze.

Pašlaik aktivitātes sociālajos tīklos likums neregulē tā, kā tiek uzmanīta prese, televīzija un radio. Anonimitāte ļauj saukt konkurentus par zagļiem, korumpantiem un tamlīdzīgi, jo nekāda atbildība par izplatītajām ziņām nav. Jautājums, kā regulēt šo vidi, droši vien būs nākamās Saeimas dienaskārtībā, bet pagaidām aģitēšana un pretinieku nomelnošana sociālajos tīklos nesodīti turpināsies arī vēlēšanu dienā.

Pensionāri internetā nedzīvo, jauniešus politika neinteresē

Vai aktivitāte sociālajos tīklos ietekmēs arī balsošanas aktivitāti? 2013. gadā pašvaldību vēlēšanās piedalījās tikai 36 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju pretēji 63 procentiem 2009. gadā. Aplūkojot citus statistikas datus, redzams, ka uz vēlēšanām pārsvarā iet vecāka gadagājuma cilvēki, samērā maz ir par 30 gadiem jaunāku. Taču tieši jaunieši ir tie, kas vairāk uzturas virtuālajā vidē, kur tiek izplatīta nomelnojošā informācija. Tomēr, izskatās, ka viņus tas neinteresē.

Savukārt pensionāri, kuri internetu lieto daudz retāk, balso par pazīstamiem cilvēkiem neatkarīgi no tā, kāda informācija par kandidātiem tiek izplatīta internetā. Protams, tīmeklī ir atrodamas arī objektīvas ziņas par katru kandidātu, bet, lai redzētu politiskā spēka, kuru viņš pārstāv, kopainu, jau ir jāpieliek zināmas pūles.

Uz jautājumu, vai pašvaldība varētu kaut ko darīt savu iedzīvotāju labā, lai viņiem nebūtu jāpaļaujas tikai uz partiju iniciēto "melno kampaņu" augļiem, Ķekavas novada pašvaldībā pastāsta, ka, tuvojoties 2013. gada vēlēšanām, pašvaldība rīkojusi diskusijas ar visiem kandidātiem, kuri pretendēja uz varu Ķekavā. Šogad vēstulē KNAB jautājuši, vai drīkst tā darīt, un saņēmuši atbildi, ka nedrīkst.

Aģitēt par sevi drīkstot partijas pašas, debates ar deputātu kandidātiem drīkst rīkot nevalstiskās organizācijas vai biedrības, bet pašvaldība drīkst tikai izīrēt telpas šādām vajadzībām. Protams, pašvaldība no savas puses ir sniegusi informāciju par politiskajiem spēkiem, kuri startēs vēlēšanās, un aicinājusi iedzīvotājus piedalīties vēlēšanās, atgādinot, kas jāņem līdzi, kur un kādi autobusi kursēs uz vēlēšanu iecirkņiem.

Vēsture atkārtojas

Tie, kuri seko līdzi Ķekavas novada politiskajai dzīvei, zinās, ka nesakrīt kādas iedzīvotāju grupas un domes vadības vīzijas, ko darīt ar morāli un fiziski novecojušo Pļavniekkalna sākumskolas ēku.

Kāda ķekaviete "Rīgas un Apriņķa Avīzei" pastāstīja, ka 60. gados tur strādājusi viņas vecmāmiņa, arī pati sēdējusi uz šīs skolas kāpnēm un dziedājusi dziesmas. "Teikt, ka es tur gribētu sūtīt savus bērnus... drīzāk jau nē, jo skola ir morāli un fiziski novecojusi. Mēs taču zinām, cik daudz līdzekļu ieguldīts ēkas remontiem un uzturēšanai. Ja novads uzbūvēs jaunu skolas ēku, tā atkal būs Pļavniekkalna sākumskola, kāda bijusi pirms 100 gadiem. Ja jauno skolu noliks citā vietā, tā vairs nekad nebūs Pļavniekkalna sākumskola. Tā būs Rāmavas vai kāda cita skola, tikai ne Pļavniekkalna sākumskolas tradīciju turpinājums. Taču jautājums par skolu tika izmantots topošo politiķu kampaņā, un tagad ir redzams, kurš un uz kāda zirga grib iejāt pašvaldībā, jo citu darbu, ar ko lepoties, nav," teic ķekaviete, kura saprotamu apsvērumu dēļ nevēlējās atklāt savu vārdu.

Līdzīga situācija bija arī 2013. gadā – tika atrasts "ārējais ienaidnieks", cīņā ar kuru tika saliedēti neapmierināto spēki. Proti, pirms četriem gadiem tā sauktajā kultūras revolūcijā neapmierinātību ar novada Kultūras aģentūras darbu pauda vietējie kultūras darbinieki. Šī situācija par labu nāca Vidzemes partijai. Gadījums ar Pļavniekkalna sākumskolu, visticamāk, izdevīgs ir Jaunās konservatīvās partijas deputātu kandidātiem.