"Apvienojoties novads ir kļuvis lielāks, bet mans viedoklis joprojām ir, ka Inčukalns un Vangaži varēja pastāvēt arī katrs par sevi. Mēs bijām to 36 pašvaldību vidū, kuras vērsās administratīvajā tiesā un pretojās novada paplašināšanai. Rezultātā panācām, ka mūs nepievienoja Siguldas novadam, kā tas jau bija ieplānots.

Jāatzīst, ka šī bija, kā tautā saka, piespiedu apvienošanās. Reforma notika krīzes laikā, tāpēc daļai pašvaldības darbinieku darba apjoms pieauga, bet alga pat samazinājās. Taču esam pieslīpējušies un veicam kopīgu darbu bez domstarpībām.

Abu novadu budžeti palika gandrīz nemainīgi. Saliekot kopā, apvienotā novada budžets ir kļuvis lielāks, bet vairāk naudas jau nav. Apvienojot budžetus, var realizēt lielākus projektus, bet, paveicot vienu darbu, parādās citi, jo ne Vangaži, ne Inčukalns tāpat kā Rīga nekad nebūs gatavi.

Par Eiropas līdzekļiem nobruģētam celiņam vajag sētnieku, ielai, kurai ierīkots apgaismojums, budžetā jāparedz līdzekļi elektroenerģijas patēriņam. Tāpēc ar deputātiem ļoti rūpīgi izsveram, kuras vajadzības iedzīvotājiem ir prioritāras. Esam paveikuši un turpinām jau ieplānotos darbus. No lielākajiem padarītajiem jāmin Inčukalnā realizētais projekts "Drošais ceļš uz skolu" un "Drošais ceļš uz mājām".

Lai uzlabotu iedzīvotāju drošību un sabiedrisko kārtību, pieņēmām finansiāli smagu lēmumu par pašvaldības policijas darba uzsākšanu novadā. Patlaban steidzamākie darbi ir Inčukalna pamatskolas un Vangažu vidusskolas siltināšanas projekti.

Bērnudārzi un skolas – katram savas, kā tam arī jābūt. Lai veiktu optimizāciju, apvienojām mūzikas skolas un bibliotēkas. Tās atrodas un darbojas turpat, kur bija, bet viena ir galvenā un otra – filiāle. Ne bērni, ne iedzīvotāji no šīs apvienošanas necieš, jo visus pakalpojumus saņem tāpat kā līdz šim, bet abām skolām un abām bibliotēkām ir viens vadītājs.

Lasi vairāk par Teritoriālo reformu Pierīgas novados.