Ministrs atgādināja, ka Latvijā pērn notika smagas diskusijas par patvēruma meklētāju uzņemšanu un mūsu valsts ir pārliecināta, ka solidaritātes vārdā, šajā sistēmā ir jāpiedalās. Vienlaikus Latvija ir pret obligātām bēgļu uzņemšanas kvotām, taču uzskata, ka nepieciešams diskutēt par daudziem citiem, saistītiem jautājumiem.

"Mums ir jāpiedalās solidaritātes vārdā šajā sistēmā. Manuprāt ir ļoti būtiski, ka tiešām diskutējam ne tikai par kvotām, bet arī kā pārskatīt Dublinas sistēmu, skatīties, kādā veidā nodarboties ar iekšējo cilvēku pārdali," teica ministrs. Rinkēvičs arī uzsvēra, ka jādara viss nepieciešamais, lai ES ārējo robežu apsardzība un cīņa ar organizēto noziedzību tiktu uzlabota.

Līdzīgu viedokli pauda Čehijas ārlietu ministrs Lubomīrs Zaorāleks, kurš norādīja, ka migrācijas jautājumiem sanāksmē tikusi pievērsta ievērojama uzmanība. Čehijas ārlietu ministrs pauda, ka viņam ir radusies pārliecība - Eiropas valstis, saskaroties ar šādiem izaicinājumiem, viena otru atbalstīs.

"[Galvenais] šobrīd sarežģītajos apstākļos, lai netiek akceptēta mažoritārā balsošana [par bēgļu sadales mehānismiem], lai viens otru nepiespiestu. Migrācijas jautājums ir ilgtermiņa. Ir svarīgi, ka mēs spējam komunicēt un saprast viens otru. Esmu pārliecināts, ka esam uz pareizā ceļā. Esam gatavi turēt Eiropu kopā," sacīja Zaorāleks.

Viņš gan atzina, ka Ziemeļvalstu, Baltijas valstu un Višegrādas valstu pozīcijas daudzos jautājumos ir ļoti dažādas. Savukārt runājot par enerģētisko drošību, Zaorāleks uzsvēra, ka ES valstis nedrīkst būt neatkarīgas enerģētikas salas.

Sanāksmes laikā ministri pārrunāja vairākus jautājumus - sadarbību enerģētikas jomā, Baltijas atkarību no viena enerģētikas piegādātāja un "Nord Stream" būvniecību. Tāpat ministri apmainījušies viedokļiem par ES Austrumu partnerību, ES un Turcijas vienošanos un notiekošo Sīrijā. Rinkēvičs uzsvēra, ka ES nedrīkst novērsties no Austrumu partnerības politikas, kura līdz šim bijusi veiksmīga.

Ministri pārrunājuši arī veidus, kādos sniegt palīdzību un atbalstu tām valstīm, ar kurām ir noslēgti ES asociācijas nolīgumi - piemēram, Ukrainai un Moldovai. Tāpat ministri atzinuši, jāsadarbojas ar tādām valstī kā Baltkrievija un Azerbaidžāna, kuras vēlas tuvināties ES.

Jau ziņots, ka ceturtdien un piektdien Jūrmalā notiek Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un Višegrādas grupas valstu ārlietu ministru sanāksme, kuru šogad organizē Latvija.

Latvija koordinē Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību (NB8), kopā ar Čehiju, kas ir prezidējošā valsts Višegrādas grupā (V4).

Tikšanās laikā norisinājās Baltijas valstu un Ziemeļvalstu – Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas –, un Višegrādas grupas – Čehijas, Polijas, Slovākijas un Ungārijas – ārlietu ministru neformāla diskusija par aktuāliem Eiropas Savienības un drošības politikas jautājumiem, tostarp enerģētikas drošību un Austrumu partnerību.

Sanāksmes ietvaros tika rīkotas arī Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča divpusējas tikšanās ar Dānijas, Igaunijas un Norvēģijas ārlietu ministriem.

Ārlietu ministru NB8+V4 formāts ir Polijas un Zviedrijas kopīga iniciatīva, kas aizsākta 2013. gadā. Iepriekš 12 valstu ārlietu ministri tikušies 2013. gadā Gdaņskā, Polijā, 2014. gadā Narvā, Igaunijā, un 2015. gadā Augstajos Tatros, Slovākijā.

Paredzēts, ka nākamajā gadā šādā formātā sanāksme notiks Polijā.