Sasaukt domes sēdi, lai lemtu par mēra nomaiņu, bija pieprasījuši seši opozīcijas deputāti. 

Novada galva vēl 28. maija pēcpusdienā portālam Apriņķis.lv pauda uzskatu, ka rit cīņa nevis par idejām, bet personālijām. Pretinieki to noliedz un vaino priekšsēdi „nedemokrātiskā" vadības stilā.

Iesniegumu, kas ierosina uzticības balsojumu, parakstījuši Ropažu novada domes deputāti Antons Cibuļskis (RANA), Raimonds Skrebs (RANA), Aigars Kleins (RANA), Aija Kukule (TB/LNNK), Lija Lidija Batarevska (RANA) un Zigurds Blaus (JL).

„Protams, es cienu šo sešu deputātu viedokli, tāpat arī viņu tiesības pieprasīt priekšsēdētāja maiņu novada domē, taču šādos gadījumos svarīgākajam būtu jābūt nevis pašam vadības maiņas faktam, bet gan argumentiem, kāpēc tas tiek darīts, respektīvi, deputātu iesniegumā būtu jāparādās iemesliem, ko pašreizējā domes vadība nav darījusi un ko potenciāli cita vadība darīs citādāk. Diemžēl iesniegumā es neko tādu neieraudzīju," Ropažu mājaslapā publicētajā paziņojumā raksta I. Gailītis.

„Demokrātijas trūkums. Neuzklausa pārējos. Uz pieņemšanu domes sēdē virza arī priekšlikumus, ko atbalsta tikai pāris deputātu, lai arī to pirms tam vajadzētu pārrunāt, vienoties," „nemieru" galveno iemeslu skaidro viens no iesnieguma parakstītājiem – bijušais pašvaldības vadītājs A. Cibuļskis. Viņš teic, ka neapmierinātība daļā deputātu esot krājusies pamazām. Viens no pēdējiem pilieniem pacietības kausā bijusi pašvaldības SIA „Ciemats" (komunālo pakalpojumu nodrošinātāja un namu apsaimniekotāja uzņēmuma) valdes locekļa Andra Bartkeviča atbrīvošana no amata aprīlī – „atkal faktiski vienpersoniski, nerunājot ar deputātiem".

„SIA „Ciemats" valdes loceklis Andris Bartkevičs tika atbrīvots no darba, jo bija zaudējis SIA īpašnieka – pašvaldības – vadības uzticību," amatpersonas atbrīvošanu komentē I. Gailītis. „No vienas puses, deputāti vairakkārt domes sēdē norādījuši, ka vēlas, lai pašvaldība kā īpašnieks stingrāk kontrolē uzņēmumu, bet no otras puses – kad tiek lūgti paskaidrojumi, tas atkal kādam nepatīk..." viņš ir neizpratnē.

„Pirms mēneša tikāmies ar priekšsēdētāju, runājām par to, kā strādāt kopā, saskaņot viedokļus, aicinājām ieklausīties opozīcijā," atceras A. Cibuļskis un pauž pārliecību: tā kā rezultāta sarunām neesot bijis, vienīgais atlikušais risinājums esot domes ārkārtas sēde par mēra iespējamo nomaiņu.

Atbildot uz to, I. Gailītis par vienpersonisku sauc iepriekšējās vadības laikā piekopto lēmumu pieņemšanas procesu: „Vakarā sanāk trīs komiteju locekļi, no kuriem viens neizprot lietas būtību, bet viņam pasniedzot tikai daļu informācijas, kas ir medaļas skaistākā puse, bet nepasniedzot informāciju pilnībā, panāk viņa labvēlīgu attieksmi un balsojumu. Šādā veidā lēmumprojekti tiek virzīti uz domes sēdi, bet pirms domes sēdes vakarā šie divi politiskie līderi sasauc pārējos koalīcijas partnerus un skaistiem vārdiem par cēliem mērķiem panāk pietiekošu balsojumu. Vai tā, pēc jūsu domām, ir demokrātija?! Pašlaik jautājumi līdz domes sēdei nonāk šādi: vispirms jautājumu pēc būtības izdebatē komitejās, pēc tam to izskata kā lēmumprojektu, tad domes sēdē par jautājumu diskutē visi un pieņem lēmumu. [..] Domes sēdēs notiek diskusijas un lēmumus mēs esam pieņēmuši visi kopā, bet ne es vienpersoniski. Tā ir demokrātija, un tā ir noticis visu laiku, kamēr esmu priekšsēdētājs," I. Gailītis pārmetumus „nedemokrātiskumā" uzskata par absurdiem un uzsver – „balsošanas mašīna", viņaprāt, pašvaldībā darbojusies „iepriekšējos divdesmit gadus. Tiesa, arī tad par jautājumiem domes sēdē varēja diskutēt, taču neviens lēmums sēdes laikā netika izmainīts."

„Dīvaini ir tas, ka deputāti, kuri vēlas vadības maiņu, līdz šim paši neko konstruktīvu nav piedāvājuši. Ir saprotami, ja šāda cīņa notiek starp amata kandidātiem un viņu iespējamām darbības programmām vai vismaz redzējumiem par novada attīstību. Taču līdz šim novērotā šo deputātu pasivitāte attīstības plāna izstrādē [..] liek izdarīt nepatīkamu secinājumu – nekāda cita darbības plāna nav, ir tikai intrigas," ir pārliecināts I.Gailītis.

Viņš uzskata, ka pašreizējā amatā „darījis visu, lai godprātīgi realizētu visus [no domes iepriekšējās vadības] pārņemtos projektus un neradītu papildu finansiālo slogu novadam, vienlaicīgi apzinoties, ka to realizācija nav prioritāte, bet apturēšana pusceļā ir neiespējama. Prioritāte novadam ir attīstība, kas noteikti ietver izglītības iestāžu rekonstrukciju – Zaķumuižas pamatskolas otrā stāva izbūvi [..], Ropažu vidusskolas rekonstrukciju [..], PII „Annele" piebūves celtniecību [..], kā arī pirmsskolas izglītības iestāžu filiāļu izveidošanu Muceniekos un, iespējams, [..] arī Silakrogā".

I. Gailītis arī pārmet deputātiem: uz nesenajām tikšanās reizēm, kur kopā ar nozaru speciālistiem uzklausīts iedzīvotāju viedoklis par novada attīstību un citiem aktuāliem jautājumiem, „tautas kalpi" ieradušies mazā skaitā.

A. Cibuļskis atgādina, ka uz tikšanos novada centrā bijis, bet pārējās sapulcēs klāt būt liedzis laika trūkums. Šajā gada laikā sākušies lauku darbi, un tie tikšanās reizēs piedalīties, iespējams, lieguši arī daudziem citiem ropažniekiem. Laikā, kad viņš bijis domes priekšsēdētājs, šādas apspriedes parasti organizētas agrā pavasarī vai vēlā rudenī. Bijušais Ropažu mērs uzsver, ka čakli piedalās novada attīstības programmas izglītības sadaļas izstrādē, taču I. Gailīti šajās sēdēs neesot redzējis. „Biju pārsteigts, kad pirmoreiz dzirdēju par viņa vīzijām," opozīcijas deputāts pauž šaubas par to, vai pašreizējais domes priekšsēdētājs ir paziņojumā minēto izglītības infrastruktūras uzlabošanas ideju autors. Pēc A. Cibuļska teiktā, šīs ieceres lielākoties esot dzimušas, apspriežoties ar Zaķumuižas pamatskolas direktoru Igoru Grigorjevu.

„Ropažu novada pašvaldībā ir izveidota Attīstības daļa, kas koordinē Attīstības programmas izstrādes procesu. Attīstības programmas izstrādei ir izveidotas vairākas tematiskās darba grupas, kurā katrai no tām ir savs vadītājs," atgādina I. Gailītis. „Tā kā pašlaik aktīvi strādā darba grupas, neuzskatu, ka man būtu jāpiedalās katrā to sēdē. Par izstrādes procesu mani informē Attīstības daļas vadītāja, un es Attīstības programmas izstrādē klātienē pievienošos tad, kad darba grupas kā speciālisti un eksperti savās jomās darbu būs beiguši un to secinājumi un priekšlikumi tiks likti kopā, veidojot novada attīstības pilnvērtīgu kopskatu," skaidro domes priekšsēdētājs un min vairāk nekā desmit pēdējā gadā paveiktus darbus – tai skaitā veselības, transporta un izglītības infrastruktūras uzlabošanā.