Drukāt šo lapu
28.10.2013 07:19

Vai iespējama jauna teritoriālā reforma?

Autors  Sollija Lipore
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Vai iespējama jauna teritoriālā reforma? www.delfi.lv

Nav pagājis nemaz tik ilgs laiks, kopš pēdējās teritoriālās reformas, kad Pierīgā no 23 pagastiem, pilsētām un novadiem izveidoja 17 novadus.

Bet nu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atkal nāk klajā ar ierosinājumu veikt teritoriālās reformas, tikai šoreiz – labprātīgi. Ministru kabinets (MK) atbalstīja VARAM ierosinātos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz iespēju brīvprātīgi apvienoties.

"Apvienošanās ļaus izveidot spēcīgākus novadus, kas spēs straujāk attīstīties un iedzīvotājiem piedāvāt draudzīgāku dzīves vidi. Ir jāizbeidz spekulācijas, ka kāds valdībā tagad ar viltu vai varu mēģinās pārzīmēt robežas – pašvaldībām ir pašām jāuzņemas atbildība par to, cik ātri un ar kādiem līdzekļiem attīstīties, bet valsts pienākums ir nodrošināt iespēju piedāvājumu," uzskata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.

Paredzēts, ka apvienoties varēs vēlēšanu starplaikā vai arī pirms vēlēšanām, bet pašvaldības, kuras varēs brīvprātīgi apvienoties, ieteiks MK. Ņemot vērā Pierīgas pašvaldību vadītāju viedokli, šķiet, ka kārtējo reizi valdība nav rēķinājusies ar tiem, kuri vislabāk pārzina situāciju un ir reālā darba darītāji, – novadu priekšsēdētāji.

Eksperimenti ar valsti

Krimuldas novada domes priekšsēdētājs Guntars Grīnvalds prognozē, ka šāda valsts politika sekmēs vēl lielākas dzīves līmeņa plaisas veidošanos starp atsevišķiem novadu centriem un pārējo Latvijas daļu un nākotnē neizbēgami novedīs pie kļūdu labošanas – risinājumu meklēšanai un līdzekļu investēšanai, lai novērstu jaunus iedzīvotāju emigrācijas viļņus.

"Jau Nacionālajā attīstības plānā (NAP) 2014.–2020. gadam ietvertais novadu attīstības centru modelis "9 plus 21" nosaka izredzētās pašvaldības, kam būs priekšrocības ES fondu līdzekļu apguvē nākamajā plānošanas periodā, būtiski ierobežojot citu novadu iespējas saņemt attīstībai tik nepieciešamos līdzekļus. Tas nozīmē, ka valsts ir izvēlējusies nenodrošināt līdzsvarotu reģionu attīstību, bet gan sev ērtāko pašvaldību administrēšanas veidu, jo valsts pārvaldē vieglāk ir strādāt ar 30 pašvaldībām, nevis 119," viņš uzskata.

"Šim attīstības modelim var prognozēt negatīvas sekas nākotnē, kad valsts būs beigusi eksperimentēt un aktīvi ķersies pie kļūdu labošanas. Jau šobrīd var redzēt, ka lielās pašvaldības lielāko daļu līdzekļu iegulda nevis apkārtējās teritorijas attīstīšanā, bet gan koncentrē pilsētā, katru gadu pārrokot ceļus un "modernizējot" ūdenssaimniecības, kurām iedzīvotāji kūtri pievienojas, jo ir dārgi. Ir skaidrs, ka valsts ar šādu politiku vēlas panākt, lai līdzekļu trūkuma dēļ pašvaldības labprātīgi piespiedu kārtā apvienotos. Tomēr sekas šādai rīcībai var jau šobrīd prognozēt – skaidrs, ka tas izraisīs jaunus iedzīvotāju emigrācijas viļņus labākas dzīves meklējumos uz ārvalstīm."

Spekulācija – pašvaldību nespēja attīstīties

Savukārt Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa norāda, ka neviens vēl nav veicis nopietnu pētījumu, vai iepriekšējā administratīvi teritoriālā reforma, kas izmaksāja miljonus, ir sasniegusi plānotos mērķus: "Manuprāt, reforma gaidītos rezultātus nav devusi, jo administratīvie izdevumi un pārvaldes aparāts pašvaldībās nav būtiski samazinājušies, pašvaldības dome faktiski atsvešinās no iedzīvotājiem, par ko liecināja vēlētāju aktivitāte pagājušajās pašvaldību vēlēšanās. Novadu donoru skaits samazinājies, savukārt dotācijas saņēmēju skaits ir palielinājies, kas liecina arī par to, ka faktiski finanšu līdzekļi pašvaldības funkciju veikšanai daudzos novados ir nepieciešami lielāki nekā agrāk."

"Nekādi nevaru piekrist, ka lieli novadi ir draudzīgāki iedzīvotājiem. Manuprāt, tieši pretēji, jo tādos gribot negribot veidojas nomales kādreizējo centru vietā. Latvijas apstākļos pašvaldība ar 5000–10 000 iedzīvotāju ir optimāla," pārliecināta K. Putniņa. "Cilvēki pazīst tos, kurus viņi ievēl, savukārt dome un administrācija spēj pārzināt reālo situāciju. Tās nav nekādas spekulācijas par VARAM mēģinājumu piespiest pašvaldības apvienoties, jo, ja ES līdzekļi tiks paredzēti tikai lielajām pilsētām un 21 attīstības centram, kuru izvēle arī ir diskusijas vērta, tad kā gan to lai citādi nosauc, ja ne par mēģinājumu piespiest pašvaldības apvienoties. Manuprāt, tieši runas par pašvaldību nespēju attīstīties ir spekulācija. Dodiet visiem novadiem vienādas attīstības iespējas un tad spriediet, kurš tās ir spējis izmantot, kurš ne! Nogrieziet cilvēkam skābekli, tas būs mironis, bet nesakiet, ka viņš tāpat nebūtu dzīvotājs."

Viņa uzskata, ka VARAM nepārvalda situāciju pat Pierīgā, ja ministrijas valsts sekretārs var teikt, ka tās centrs būs Rīga: "Vai Rīga būs tā, kas risinās tādus ikdienas jautājumus pašvaldībās kā ielu apgaismojums, ceļu remonts, bērnudārzu rindas, sociālie pabalsti u. tml., ja pati ar šiem jautājumiem netiek galā? Ja kādas pašvaldības vēlas apvienoties, lai to dara, un varu piekrist, ka normatīvajos aktos tāda iespēja jāparedz, bet visiem šiem grozījumiem taču ir daudz tālejošāki mērķi, kas lien kā īlens laukā no maisa: sasniegt ministra voluntāri izvirzītu mērķi – Latvija ar 30 pašvaldībām."

Jo tuvāka saikne, jo lielāka atbildība

Stopiņu novads jau iepriekšējās reformas laikā veica aptauju, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli. Aptaujas rezultāts bija – viennozīmīgs "nē" apvienošanās procesam. "Līdz šim, vērojot lielo jaunizveidoto novadu darbību, var redzēt, ka to dzīvotspēja sevi vēl joprojām nav pierādījusi, prasa lielas dotācijas no valsts, nevirzās novadu attīstība ne infrastruktūras, ne citās jomās. Jo pašvaldībai ir tuvāka saikne ar iedzīvotājiem, jo lielāka atbildība strādājot, un iedzīvotājiem veidojas labāka piederības izjūta savam novadam," uzskata Stopiņu novada domes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs.

Tikmēr Ādažu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Uģis Dambis min, ka šāda apvienošanās varētu sekmēt teritoriāli lielu, bet iedzīvotāju skaita ziņā mazu pašvaldību attīstību: "Doma nav slikta. Mazās pašvaldības ar ļoti lielu teritoriju, bet ļoti mazu iedzīvotāju skaitu tiešām varētu dalīt budžetu un tā nodrošināt sev ne tikai eksistenci,
bet arī augšupeju – piesaistīt uzņēmējus un veidot darbavietas."

"Pierīgas pašvaldībās ar lielu iedzīvotāju skaitu apvienošanās varētu novest pie tā, ka izveidotos milzu reģions ar vietvalžiem, kas pārvalda atsevišķas nodaļas, bet neaizstāv konkrētu ciematu intereses. Pierīgas pašvaldības ir lielas un spēcīgas pašas par sevi. Mēs jau šobrīd ļoti labi sadarbojamies ar kaimiņu novadiem, tādēļ nav nekādas nepieciešamības veikt centralizētu apvienošanu. Piemēram, kopā ar Garkalnes novadu attīstām ūdenssaimniecību, veidojam vienotu ūdens inspekciju un plānojam kopā apsaimniekot Baltezeru, ar Carnikavu – būvēt aizsargdambi," atklāj U. Dambis.

Iepriekš:
Teritoriālā reforma: vai lielāks nozīmē – labāks?
VARAM idejai par pašvaldību skaita mazināšanu no LPS atbalsta, visticamāk, nebūšot
Aptauja Ķekavā: Vai jāsamazina pašvaldību skaits?