"Virs ūdens nebūs nekā," atteikšanos no ieceres daļu dzīvokļu ēku kompleksa "Pērle" būvēt virs Mazā Baltezera šomēnes apstiprināja projekta attīstītāju SIA "New Europe" izpilddirektors Jānis Stakens. Savukārt Ādažu novada iedzīvotājs Edmunds Garančs iebilst: novada būvvaldē pieejamajos projekta dokumentos pārkare virs ezera ir nevis svītrota, bet pārcelta uz otro kārtu. Taču, lai varētu ķerties pie šīs projekta daļas, tā vēl būtu jāsaskaņo, un, kā norādījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, lai pārkare būtu likumīga, būtu jāmaina likums.

E. Garančs, atsaucoties uz Ādažu būvvaldes informāciju, pauž uzskatu, ka firma, pretēji vadības apgalvojumiem, neesot atteikusies no ieceres būvēt pārkari virs ezera. Projekta paskaidrojuma raksts vēsta, ka būvniecība sadalīta divās kārtās: pirmajā – pašlaik krastā topošajā – un otrajā – pārkarē, kuras būvniecība nenotiek.

"Šis sadalījums kārtās ir juridisks triks, lai laikā, kamēr attīstītājs cenšas iegūt saskaņojumu pārkarei pār Mazo Baltezeru, nevajadzētu apturēt pārējo celtniecību, kā arī gadījumā, ja neizdodas šo saskaņojumu dabūt, netiktu pazaudēts laiks," raksta E. Garančs.

Pirmās kārtas būvkonstrukciju projektu saskaņošanai būvvaldē bija jāiesniedz līdz nulles cikla pabeigšanai. Otrās kārtās saskaņošana paskaidrojuma rakstā noteikta "līdz otrajā kārtā paredzēto būvdarbu sākšanai".

Taču šīs projekta daļas atzīšanai par likumīgu un tātad saskaņojamu ir vairāki šķēršļi. Mūsu rīcībā nonākušajā Vides un reģionālās attīstības ministrijas vēstulē, kas pērnruden nosūtīta Ādažu novada domei, minēto iebildumu skaitā ir šādi secinājumi. Tā kā virs applūstošās teritorijas un ezera iecerēta dzīvojamā ēka, to paredzētājā vietā celt liedz Aizsargjoslu likums – šāda iecere būtu pretrunā ar likumā formulēto aizsargjoslas izveidošanas mērķi. Civillikums noteic, ka īpašniekam pieder arī gaisa telpa virs teritorijas. Mazais Baltezers ir publisks ezers, tā īpašniece ir valsts, un celt pārkari nozīmētu būvēt cita īpašumā bez īpašnieka piekrišanas. Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija protokollēmums gan ļauj ezeru valdījumā pārņemt pašvaldībai, taču tas neatrisina neatbilstību Aizsargjoslu likumam – arī tāpēc, ka pārkare neatbilst likumā uzskaitītajiem izņēmuma gadījumiem.

Pašvaldība var ierosināt Aizsargjoslu likumu grozīt, taču ieceres neatbilstība pašreizējam likumam liek atteikties no ēkas daļas virs ezera, atzīst ministrija.

Apstiprinātajā projekta daļā celtnes virs ūdens nav – ja minētā būvvaldes informācija ir patiesa, tās gaismā šādi var interpretēt J. Stakena atzinumu, kurā nav zudusi cerība, ja notikumi ritētu projekta attīstītājam īpaši labvēlīgu gaitu, ēku kompleksu vēlāk papildināt ar sākotnēji iecerēto pārkari.

Ādažu būvvaldes vadītāja Dace Medniece "Pērles" projektu telefonsarunā piektdien nekomentēja un solīja atbildēt uz jautājumiem e-pastā nākamnedēļ.

"Biedrība vienošanos pildīs un neko neuzsāks, bet protestēt un apvienoties nav liegts nevienam," biedrības "Par brīvu Lielā Baltezera krastu" vadītājs Artūrs Priede sarunā atzīst un saka, ka arī citiem ir tiesības un iespējas uzraudzīt, lai nelikumīgi būvdarbi ezermalā nenotiktu. Jau vairākkārt rakstīts, ka līdz pērnās vasaras vidum biedrība prasīja apturēt "New Europe" izsniegto būvatļauju, projekta īstenotājiem pārmetot tauvas joslas neievērošanu un citas neatbilstības likumiem. Jūnijā, pēc tam kad A. Priedi apsūdzēja naudas izspiešanā no uzņēmuma, bet viņš vainu neatzina, biedrība un projekta attīstītāji vienojās par mierizlīgumu.

"Pērles" lieta – vai tuvojas noslēgums?