Tiktāl viss būtu kārtībā, taču izrādās, ka, uzbūvējot iecerēto dambi, iznīcībai nolemti tie, kas dzīvo viņpus dzelzceļa, – viss Carnikavas kooperatīvs "Saule".
Piešķirtie līdzekļi jāiztērē
Par iecerēto aizsargdambja būvniecību iedzīvotāji uzzinājuši salīdzinoši nesen – decembrī bijusi tā publiskā apspriešana. Raksturojot izveidojušos situāciju, Carnikavas novada iedzīvotājs Edgars Sliede informē: "Pēc tam, kad Jēkabpils un Pļaviņu iedzīvotāji publiskajā apspriešanā noraidījuši dambju būvi, līdzekļi pārvirzīti uz Carnikavu. Novada Domes vadība vēl aizvien kā galveno argumentu dambju būvei min to, ka ir iedalīti līdzekļi. Par spīti tam, ka publiskās apspriešanas laikā vairāki zemju īpašnieki applūstošajās teritorijās ir izteikuši noraidījumu plānotajai dambju būvei, kā vienīgais iespējamais pretplūdu risinājums tiek piedāvāta dambja būve." Tomēr ikviens novada iedzīvotājs saprot, ka līdz ar iecerētā dambja būvniecību tiks iznīcinātas visas iespējas turpināt dzīvot savās mājās. Šobrīd pret aizsargdambja būvniecību savākti vairāk nekā 50 iedzīvotāju paraksti.
Spiesti pamest savas mājas
Daudzu carnikaviešu liktenis ir uz jautājuma zīmes. Plānotā aizsargdambja būvniecības rezultātā teritorija, kas atrodas viņpus dzelzceļa sliedēm, būs nolemta applūšanai. "Mēs būsim pilnīgi appludināti. Nav prognozējams, kas notiks pie pirmā Ziemeļu vēja, ja uzbūvēs dambi," bailēs par nākotni dzīvo carnikavieši Rita un Jānis Vilsoni. Rita stāsta, ka novadnieki jau daudzus gadus cīnās ar māju un ielu applūšanu. "Jebkuras mazas vētras gadījumā mēs tiekam appludināti. Tikko kā iegriežas Ziemeļu, Ziemeļrietumu vējš, ūdeni no jūras pūš upē, un rezultāts ir plūdi," skaidro Rita. Abi mājas saimnieki atceras, ka 2005. gadā lielās vētras laikā ūdens bijis visā dārzā un augstumā gandrīz līdz mājas logiem. "Tas ir gadījumā, kad otrā galā nav izbūvēts aizsargdambis. Ja tas būs, tad bez variantiem būsim applūduši. Tagad ūdens it kā izplūst plašākā teritorijā," situāciju skaidro iedzīvotāji
Dambja vietā – upes gultnes tīrīšana
Jānis stāsta, ka divarpus kilometri no zvejnieku slūžām līdz dzelzceļa sliedēm ir lieguma zona, palienu pļavas, kas ir viens no iemesliem, kāpēc šajā teritorijā dambi nedrīkst būvēt. "Mūsu galā plānots tikai rekonstruēt slūžas, bet no tā nekāda īpaša labuma nebūs, jo ūdens tāpat plūdīs apkārt," skaidro Jānis un uzskata, ka loģiskāk būtu izveidot kopēju sistēmu, nevis uzbūvēt dambi tikai vienā pusē, otru pusi atstājot applūstošu. Carnikavas novada iedzīvotājs Edgars Sliede paskaidrojumā Carnikavas novada Domei norādījis, ka iedzīvotāju iecerētā dambja celtniecība arī otrpus dzelzceļa sliedēm kooperatīva "Saule" teritorijā neskartu palienu pļavas, jo dambis būtu novietots gar ceļu – augstākā vietā. "Plānotā dambja būvēšana no pirmā acu uzmetiena šķiet loģisks un pašsaprotams pasākums, ja vēlas izvairīties no teritoriju applūšanas. Tomēr tas nav vienīgais un labākais risinājums," uzskata Edgars. Viņš kā vienu no labākajiem situācijas risinājumiem ierosina iztīrīt un padziļināt Gaujas gultni vietās, kur tā ir pārbrienama. Padziļināšana radītu lielāku Gaujas caurplūdes laukumu un padarītu to arī kuģojamu," skaidro Edgars un uzsver, ka vajadzētu vēlreiz izvērtēt Gaujas gultnes tīrīšanas un padziļināšanas iespēju, mazāk koncentrējoties uz dambja būvniecību.
18.01.2012 14:52
Nolemti applūšanai
Autors Agnese Dzene
Vienīgais, ko kooperatīvā "Saule" paredzēts atjaunot - nelielās slūžas. Jānis saprot, ka ar to nebūs līdzēts, lai izvairītos no teritorijas aplūšanas. Foto: Agnese Dzene
Lai izvairītos no māju applūšanas pavasara plūdu laikā, Carnikavas pašvaldība iecerējusi izbūvēt aizsargdambi, kas paglābtu kooperatīva "Atpūta" iedzīvotājus.
Carnikavieši Rita un Jānis Vilsoni kartē uzskatāmi rāda, kur paredzēta jaunā aizsargdabja būvniecība. Foto: Agnese Dzene