Drukāt šo lapu
08.08.2018 10:44

Roku rokā Carnikavā: pašvaldība un dabas aizsardzība

Autors  Agita Latkovska
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Roku rokā Carnikavā: pašvaldība un dabas aizsardzība no Agneses Jeņinas privātā arhīva

Latvija ir bagāta ar īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī citiem īpašas nozīmes objektiem un aizsargājamiem dabas parkiem, pret kuriem nepieciešams izturēties sevišķi saudzīgi. Viens no tādiem ir dabas parks "Piejūra", kas izveidots 1962. gadā, lai saglabātu reti sastopamus piejūras biotopus Vidzemes piekrastē. Parka 4315 hektāri aptver piejūras robežu Rīgas, Carnikavas un Saulkrastu novados.

Nozīmīgākie biotopi – mežainas piejūras kāpas
Vides eksperte – LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas Vides aizsardzības katedras docente, pašvaldības aģentūras "Carnikavas Komunālserviss" vides inženiere Inese Silamiķele zina teikt, ka nozīmīgākie biotopi dabas parkā "Piejūra" ir Eiropas Savienībā un Latvijā īpaši aizsargājamās mežainās piejūras kāpas. To aizsardzībai un kvalitātes uzlabošanai nepieciešams pievērst īpašu uzmanību un palīdzēt saglabāties.

"Tādas var būt tikai Baltijas jūras smilšainajās piekrastēs, kad vēju sapūstās kāpas nostabilizējās un apauga ar mežu," skaidro vides inženiere. "Virzienā no Garciema uz Gauju ir vienas no Latvijā vecākajām piejūras kāpu mežu platībām. Skaistākās ir ar vecām, skrajām priedēm, ķērpju paklājiem, retiem viršu un brūkleņu puduriem. Bioloģiski un ainaviski nozīmīgas ir arī visu veidu un attīstības stadiju smilšainās kāpas jūras piekrastē."

I. Silamiķele stāsta, ka kāpu mežu augāju apdraud augsnes bagātināšanās ar barības vielām gan dabisku, gan cilvēku darbības izraisītu procesu dēļ, dažādais piesārņojums un izbradāšana. "Bīstama ir no dārziem "izbēgušo", ar dārzu atkritumiem ienesto korinšu, mežvīna, aroniju, spireju, dižsūreņu savairošanās, veidojot blīvus, ēnainus krūmājus," saka eksperte.

Dārzbēgļi. No komposta kaudzēm, kas tiek veidotas piemājas mežu teritorijās, mežā izplatās dažādas svešzemju un invazīvās augu sugas, kuras apdraud dabīgo biotopa veģetāciju.Dārzbēgļi. No komposta kaudzēm, kas tiek veidotas piemājas mežu teritorijās, mežā izplatās dažādas svešzemju un invazīvās augu sugas, kuras apdraud dabīgo biotopa veģetāciju.


Unikālie un īpaši saudzējamie ezeri
I. Silamiķele atklāj, ka milzīga dabas bagātība ir Carnikavas novada ezeri. "Pētnieks Uvis Suško apzinājis, ka Latvijā ir atlikuši vairs tikai 14 ezeri, kuros salīdzinoši bagātīgi ir retās lobēliju-ezereņu sabiedrības, kuras vēl ir iespējams aizsargāt," saka I. Silamiķele. "No šiem ezeriem 5 atrodas Rīgas rajonā, 2 – Carnikavas novada dabas parkā "Piejūra". Tie ir Ummis un Rietumu Garezers. Īpaši unikāls ir Ummis, kura ūdens dzidrību un kvalitāti nosaka ūdens tīrība un barības vielu nabadzīgums, kas ļauj izdzīvot citādi konkurētnespējīgajām sugām – Dortmaņa lobēlijai, ezerenēm, palu staipeknītim u.c."

Dabas aizsardzības pārvalde vasaras sākumā izplatīja paziņojumu, ka Piejūras dabas parka Ummja ezerā no 1. jūnija līdz 15. augustam ir noteikts aizliegums peldēties, lai aizsargātu šo reto un īpaši aizsargājamo ūdensaugu – Dortmaņa lobēliju.

Eksperte stāsta, ka pastiprināto jūtīgumu pret piesārņošanu nosaka šāda tipa ezeru zemā noturība un ļoti ilgstošs ūdens apmaiņas periods. "Pētnieks uzskata, ka Baltijas valstīs nav zināms neviens cits lobēliju-ezereņu ezers, kam vienlaikus būtu tik neliels bioloģiskais vecums (iespējams, mūsdienās šie ir bioloģiski visjaunākie Latvijas ezeri), izcilas ūdens kvalitatīvās īpašības (smilšaina piekraste, liela ūdens dzidrība (virs 4 m)) un mazs ūdenī izšķīdušo sāļu daudzums), īpašs hidroloģiskais režīms (šajos ezeros nekas neietek un neiztek, tie barojas tikai no gruntsūdeņiem un lietusūdens), īpaši liels reto sugu skaits," ezera unikālās īpašības uzskaita I. Silamiķele.

Kā dabas aizsardzībā tiek integrēti infrastruktūras projekti?
"Šobrīd Carnikavas novadā dabas parkā "Piejūra" ir izveidota infrastruktūra, kas palīdz novērst dabas aizsardzības problēmas," skaidro vides inženiere I. Silamiķele. Pludmales daļā, kas atrodas pie jūras un nav parka teritorijā, ir izveidotas struktūras, kuras visu gadu nodrošina atkritumu savākšanu visā parkā, kā arī izvietotas tualetes.

"Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar pašvaldības aģentūru "Carnikavas Komunālserviss" izvieto un atjauno arī nepieciešamās informatīvās zīmes. Jāpiebilst, ka atsevišķos gadījumos labākā infrastruktūra dabas vērtību nosargāšanai ir infrastruktūras neesamība, bet visefektīvākā un vērtīgākā infrastruktūra – zināšanas un sapratne," atzīst I. Silamiķele.

Carnikavas novada pašvaldība šobrīd īsteno un turpinās darbu pie infrastruktūras izveidošanas projektiem dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai dabas parkā "Piejūra". Carnikavas novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas "LIFE" projekta vadītāja Gundega Ulme informē, ka šobrīd Carnikavas novada pašvaldība kā vadošais partneris īsteno Eiropas Komisijas un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas līdzfinansētu "LIFE CoHaBit – Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā "Piejūra" (Natura 2000 vieta)", Nr. LIFE15NAT/LV/000900 projektu, kā arī ERAF finansētu projektu "Atpūtas taka dabas parkā "Piejūra" Carnikavā, Carnikavas novadā". Tas tiks īstenots specifiskā atbalsta mērķa 5.4.1.1. pasākumā "Antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras izbūve un rekonstrukcija Natura 2000 teritorijās".

Cieša sadarbība ar ekspertiem
G. Ulme zina teikt, ka "LIFE" projektā jau tā vērtēšanas posmā tika atbalstīta tikai videi draudzīga infrastruktūra, jo projekta mērķis ir biotopu apsaimniekošana un aizsardzība.

"Pirms iepirkumu un praktisko darbu uzsākšanas darbi tiek saskaņoti ar Valsts vides dienestu un Dabas aizsardzības pārvaldi," skaidro G. Ulme, "arī projektā tiek iesaistīti vides eksperti, kas aktualizē situāciju dabā, tiekas ar AS "Latvijas Valsts meži", SIA "Rīgas meži" pārstāvjiem, apsaimniekotājiem un citiem vides ekspertiem, lai diskutētu par labākajiem risinājumiem katrai konkrētai teritorijai.

Piemēram, viena no projektā iesaistītajām vides ekspertēm ir bioloģijas doktore Brigita Laime, kura ir izstrādājusi iepriekšējo, vēl spēkā esošo dabas aizsardzības plānu dabas parkam "Piejūra". Eksperti tiek iesaistīti atbilstoši projektu specifikai un vajadzībai. "LIFE" projektā krasta ģeologs Jānis Lapinskis novērtē piekrastes krasta eroziju; atpūtas takas izveides procesā situāciju izvērtē ornitologi utt."


Turpinājums sekos.