Taču ar esošo finansējumu nav iespējams pilnvērtīgi uzturēt valsts autoceļus vajadzīgajā apjomā.

Ņemot vērā, ka Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, ir ļoti blīvs autoceļu tīkls, LAU atzīst, ka nav iespējams uzturēt visus ceļus vienādā līmenī. Tādēļ visi valsts autoceļi ir sadalīti uzturēšanas klasēs: A - augstākā uzturēšanas klase, B, C, D - zemākā uzturēšanas klase, savukārt darbi tiek veikti prioritārā secībā. Uzturēšanas klases ir noteiktas, ņemot vērā satiksmes intensitāti, sociālekonomisko nozīmi un autoceļu klasifikāciju - valsts galvenie, reģionālie, vietējie autoceļi.

"Saprotam, ka katram iedzīvotājam tas viņa piemājas ceļa gabaliņš ir svarīgākais, bet mums jāspēj apskatīties uz vajadzībām visas Latvijas kontekstā un rast visiem labāko risinājumu," norādīja Audere.

Maija sākumā LAU sāka bedru masveida remontu, kas uz galvenajiem valsts autoceļiem ar vislielāko satiksmes intensitāti ierasti tiek saremontētas līdz 1.jūnijam. Patlaban tiek remontēti mazākas nozīmes ceļi. Masveida remontu plānots pabeigt līdz 1.jūlijam.

Taču bedres rodas no jauna, tāpēc LAU tās remontē visa gada garumā. Autovadītājiem vasarā jārēķinās ar īslaicīgiem satiksmes ierobežojumiem, ātruma ierobežojumiem. Ir arī lielāki rekonstrukcijas darbi, kur ir būtiskāki ceļu satiksmes ierobežojumi un būs jāgaida ilgāk, lai nokļūtu galamērķī, tomēr jāpatur prātā, ka tas viss notiek kopējās ceļu satiksmes dalībnieku drošības uzlabošanai, uzsvēra Audere.

"Latvijas autoceļu uzturētājs" veic gandrīz 200 dažādus ikdienas uzturēšanas darbus uz valsts autoceļiem. Uzturamo valsts autoceļu kopgarums ir vairāk nekā 20 000 kilometri, no tiem 9092 kilometri autoceļu ir ar melno segumu un 10 989 kilometri ir grants autoceļu, kā arī ikdienas uzturēšanas darbi tiek veikti uz vairāk nekā 900 tiltiem.