"Eiro Velo" ir projekts, kas aptver 14 veloceļu distances cauri visai Eiropai, un šo projektu iecerēts pabeigt līdz 2020. gadam. "Dzelzs priekškara" velomaršruta numurs ir 13, un tas ir veloceļš, kas 10 400 km garumā stiepsies cauri 20 valstīm: Norvēģijai, Somijai, Krievijai, Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, Polijai, Vācijai, Čehijai, Austrijai, Slovākijai, Ungārijai, Slovēnijai, Horvātijai, Rumānijai, Serbijai, Bulgārijai, Maķedonijai, Grieķijai un Turcijai.

"Eiro Velo 13" idejas autors Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas vadītājs Mihaels Krāmers skaidroja, ka projektam ir lieli ieguvumi un nepieciešami salīdzinoši mazi ieguldījumi. Viņš skaidroja, ka velotūristi nereti valstī atstāj daudz vairāk naudas, nekā autotūristi, kas ceļo ātrāk un retāk apstājas pie kādiem kultūras apskates objektiem.

Savukārt Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts skaidroja, ka Latvijas piekraste ir teju 560 kilometru gara, tomēr tajā pietrūkst infrastruktūras un velo ceļš, kas ietvertu iespēju ceļot gar piekrasti un arī apskatīt valstī nozīmīgus kultūras objektus, būtu jāskata kā ekonomisks ieguvums.

"Mums ir radusies iespēja gatavot jaunu kultūras maršrutu Latvijā. Šobrīd ir trīs gadi, lai sagatavotu pieteikumu Eiropā un redzu, ka šeit var palīdzēt arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM)," teica Sijāts, piebilstot, ka šī ir unikāla iespēja.

Tikmēr Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja, Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica vērsa uzmanību, ka šobrīd ir iezīmēts "Eiro Velo" maršruts, kas gan vēl nav eiro velo ceļš, kur varētu pilnvērtīgi apskatīt kultūras objektus. Viņa uzsvēra, ka Satiksmes ministrijā līdz 2018.gada martam jātop plānam, kuru, cerams, apstiprinās valdība, nosakot "Eiro Velo 13" kā nacionālas nozīmes objektu.

"Tas dotu iespēju pretendēt uz finansējumu un kopā ar citiem plānošanas reģioniem īstenot vērienīgo velo ceļa projektu un integrēt to tālāk arī kultūras ceļā. Ja visi reģioni spēs vienoties, tas būs vēl nebijis projekts. Tūrisms viennozīmīgi ir tas, kas dod lielu pievienot vērtību ikvienai valstij," teica Jurēvica, piebilstot, ka šobrīd veloceļu attīstībā Latvijas valdība ir ielikusi apaļu nulli, tāpēc uz valdības finansiālu atbalstu cerēt nevar.

LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava norādīja, ka "Eiro Velo 13" jeb "Dzelzs priekškara" velo maršruts ir lieliska iespēja skaidrot gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem Latvijas valsts vēsturi. Jau no paša velo maršruta izveides brīža, LIAA uz to nav skatījusies tikai kā uz maršrutu, piebilda Šīrava.

"Priecājamies, ka par šo maršrutu tiek runāts, arī kā par kultūras maršrutu. Velobraucēju daļa palielinās katru gadu un neviens vairs nav jāpārliecina, ka tas ir labi - tas jau ir dzīvesveids. Tas ir tikai laika jautājums, kad cilvēki pieradīs ceļot ar velosipēdiem un tā ir iespēja maziem uzņēmumiem," sacīja LIAA Tūrisma departamenta direktore, skaidrojot, ka LIAA jau mēģina par šo maršrutu stāstīt ārvalstu tirgos, un Nīderlandē jau ir manāma interese par to.

"Eiro Velo 13" mērķis ir vairāk nekā 10 000 kilometru garā maršrutā dot iespēju cilvēkiem iepazīt valstis, kas vairākas desmitgades bija nošķirtas no demokrātiskās pasaules. Velomaršruts "Eiro Velo 13", kurš ļauj iepazīt unikālas vēstures liecības un iepazīt mazāk zināmus tūrisma apskates objektus, rada iespēju vairāk uzzināt par šīm savulaik pārējai pasaulei slēgtajām valstīm, par šo valstu kultūru, tradīcijām un arī militāro mantojumu.

Maršruts iezīmē simbolisko robežu, ar kuru "aukstā kara" gados Eiropa bija sadalīta divās - austrumu un rietumu - daļās.

Pēdējo 29 gadu laikā ir izveidots 31 Eiropas Padomes kultūras maršruts, uzsverot Eiropas identitātes nozīmi. Maršrutu izveidošanas mērķis ir veicināt dabas un kultūras mantojuma aizsardzību un attīstību. Tie tiek izmantoti kā spēcīgi instrumenti, lai veicinātu un saglabātu gan ES kopīgo, gan daudzveidīgo kultūras identitāti, kā arī, lai radītu izpratni par Eiropas vēsturi.