Kas šobrīd notiek šajā daudziem tik aktuālajā jomā, un vai namu siltināšanas programmas ir pieejamas joprojām?

Līdzekļi siltināšanai pieejami līdz 2022. gadam

Kā stāsta attīstības finanšu institūcijas "Altum" Energoefektivitātes programmu departamenta vadītājs Ingus Salmiņš, daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes (DME) programmas ietvaros pašlaik saņemti jau 224 projekta pieteikumi no visas Latvijas. "No tiem 158 projekti jau ir apstiprināti, kas nozīmē, ka ir atļauta projekta tālāka realizācija: iepirkums, būvnieka un bankas izvēle, būvniecības procesa uzsākšana. Pašlaik "Altum" programmā jau notiek 21 aktīva renovācija. Mums ir liels prieks par Rīgas reģionu, no kura esam saņēmuši visvairāk projektu – 99 pieteikumus, un tas ir arī pamatoti, vērtējot no daudzdzīvokļu māju skaita viedokļa."

"Altum" pārstāvis arī atgādina, ka programma būs atvērta līdz 2022. gadam, kad obligāti jāuzsāk projektu fiziska realizācija: "Tālab aicinām māju iedzīvotājus un namu pārvaldniekus būt aktīviem un negaidīt programmas beigas, bet sākt darbu jau tagad, šodien, jo vēls rudens un ziema ir īstais laiks, lai nolemtu, sagatavotu pieteikumu un pavasarī jau uzsāktu ēkas renovāciju!"

Jārēķinās ar lieliem ieguldījumiem

Sarunā ar "Rīgas Apriņķa Avīzi" arī Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis apstiprināja, ka, piemēram, Pierīgā māju siltināšana nav apstājusies un cilvēki piesakās jaunajai DME programmai: "Attiecībā uz iepriekšējo programmu, kurai cilvēki pieteikumus un projektus iesniedza vasarā, – tā tika nedaudz aizkavēta, jo bankas neizsniedza kredītus. Tagad šīs mājas iesniegtos dokumentus piekārto jaunajām prasībām, un projekti ir iesniegti apstiprināšanai."

Ģ. Beikmanis uzsver, ka māju siltināšana pilnīgi noteikti atmaksājas: "Ja siltuma tarifi ir augsti – kā, piemēram, Siguldā –, tad katrs ietaupītais megavats dod lielu ekonomiju. Tur, kur siltumenerģija ir lēta, veicot tādas pašas investīcijas un renovējot māju, mēs naudas izteiksmē iegūstam mazāku ietaupījumu. Te ir tas paradokss, ka visizdevīgāk mājas renovēt un siltināt ir tur, kur ir visaugstākie siltumtarifi," rezumē Beikmanis, neslēpjot, ka arī Siguldas novadā ir cilvēki, kuri saka: "Mēs saprotam, ka māju vajadzētu siltināt, taču, ja par to pie komunālajiem pakalpojumiem jāmaksā papildus, tad – nē, paldies, mums to nevajag."

Komentējot šo viedokli, Ģ. Beikmanis norāda: ja projekts ir uzsākts, to vajadzētu novest līdz galam, jo īpaši tāpēc, ka, atsākot siltināšanas programmas, lielā darba apjoma dēļ ir ļoti pieaudzis gan energoauditoru, gan projektētāju noslogojums, tādēļ tie vai nu ceļ projektu izstrādāšanas cenu, vai arī gribētājiem atsaka.

"Tādējādi, lai vispār tiktu līdz programmai, cilvēkiem jārēķinās ar diezgan lieliem ieguldījumiem – lai varētu vispār sākt iesniegt dokumentus, vidējai mājai tie varētu būt vismaz 4000 – 5000 eiro," brīdina Beikmanis, uzskaitot arī pārējos darbus: pārrunas ar "Altum", ar bankām par kreditēšanas iespējām, un visbeidzot jāņem kredīts, kas noteikti būs vairāki simti tūkstoši eiro.

"Tādēļ investīcijas, kas jāiegulda, cilvēkus dara ļoti piesardzīgus, bet tiem, kuri pārdomā pusceļā, jau ieguldītie līdzekļi, protams, ir vējā izmesta nauda. Un otra lieta – vai cilvēki vispār zina, kādā stāvoklī ir viņu māja..."

Ģirts Beikmanis nepiekrīt viedoklim, ka nav informācijas par siltināšanas projektiem, programmām un iespējām tikt pie līdzekļiem, kas paredzēti šim mērķim: "Ļoti daudz informatīvo kampaņu rīkojusi gan "Altum", gan Ekonomikas ministrija, tāpat informāciju var atrast internetā, tostarp – videoierakstus no dažādiem semināriem, kur viss sīki un smalki izstāstīts, turklāt semināri ir notikuši visos Latvijas reģionos. Un galu galā – vakarā mājās var ieslēgt datoru un sameklēt visu nepieciešamo informāciju. Ja cilvēks grib, viņš atradīs."

Allažnieki vēlas valsts atbalstu

Aprunājoties ar Allažu iedzīvotājiem, noskaidrojām, ka daudzi labprāt gribētu nosiltināt savu māju, bet, uzzinājuši, ka par to papildus būs jāmaksā, ir kategoriski pret, sak, tikai nelieciet mums maksāt! "Īpaši to darīt nevēlas pensionāri," situāciju savā pārvaldītajā mājā Allažos, Zaļkalna ielā 11, raksturo nama pārvaldniece Alda Hāne. Viņa gan skaidro, ka situācija šajā namā mazliet atšķiras no pārējām ciema ēkām, jo šīs mājas iemītnieki ir noslēguši koplīgumu. Savukārt, paužot savu viedokli kā mājas iedzīvotāja, Alda uzskata, ka valstij un valdībai vajadzētu padomāt par to, kā ciemā atjaunot centrālo apkuri, nevis domāt par ēku siltināšanu.

"Šīs mājas ir paredzēts apsildīt ar centrālo apkuri, bet mums te izveidojusies "skursteņu republika"," saka nama pārvaldniece, piebilstot – var jau māju nosiltināt, bet centrālapkures atjaunošana, viņasprāt, novērstu problēmas pagrabos un iespējamo dzīvojamā fonda sabrukšanu, kas ir vēl viena lieta, kura satrauc namu apsaimniekotājus. Alda Hāne teic, ka vienubrīd esot dzirdējusi runas par iespējamu centrālapkures atjaunošanu, taču šis jautājums noklusis, un viss turpinās tāpat kā līdz šim. "Mums nav spēka cīnīties," viņa vēl piebilst.

Svešu naudu nevēlas aizņemties

"Izgājām siltināšanas finansējuma procedūru, uzrakstījām projektu, taču bankas atteicās dot kredītu šim mērķim, jo, viņuprāt, lauki nav perspektīvi, turklāt Allažos dzīvo pārāk maz cilvēku," savu pieredzi ar māju siltināšanu atklāj Aivars Pavasars, kurš ir nama Allažos, Zaļkalna ielā 9, pārvaldnieks un kura vadītā biedrība ciemā apsaimnieko četras mājas. Viņš stāsta, ka pie "Altum", kas nodarbojas ar šādu projektu finansēšanu, viņi vairs nav vērsušies, un viens no iemesliem ir tas, ka biedrības apsaimniekotajās mājās pārsvarā mīt pensionāri, kuriem jau tagad ir grūti nomaksāt rēķinus.

"Taču mēs cīnāmies, un mājas bez apkures nepaliks. Pateicoties manam un citu entuziasmam, vienā ēkā katlumāja jau ir sataisīta, otru pašlaik atjaunojam; apkure vairākos dzīvokļos jau ir pieslēgta," viņš raksturo situāciju, uzsverot: mēs nevienam neko neprasām, kredītus neņemam un visu cenšamies nomaksāt pašu spēkiem. "Ņemot vērā savu pieredzi, noteikti piekrītam teicienam: aizņemies svešu naudu un uz laiku, bet jāatdod sava un uz visiem laikiem," situāciju rezumē Aivars Pavasars.