Drukāt šo lapu
23.08.2016 17:09

Karina Putniņa Baldonē: Visu izšķirs personības, nevis partiju saraksti

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Karina Putniņa: Pašvaldību vēlēšanas atšķiras no Saeimas vēlēšanām, jo cilvēki vairāk skatās uz personālijām. Tāpēc svarīgi, lai kandidāti, kas startē vēlēšanās, būtu pazīstami, bet partiju piederība reti kuram ir no svara. Karina Putniņa: Pašvaldību vēlēšanas atšķiras no Saeimas vēlēšanām, jo cilvēki vairāk skatās uz personālijām. Tāpēc svarīgi, lai kandidāti, kas startē vēlēšanās, būtu pazīstami, bet partiju piederība reti kuram ir no svara. arhīvs

Pēc nepilna gada – kārtējās pašvaldību vēlēšanas, tādēļ "Rīgas un Apriņķa Avīze" šajā laikā intervē visus Pierīgas novadu mērus, lai uzzinātu, kādas ir aktualitātes novadā un vai izdevies īstenot pagājušajās vēlēšanās solīto. Tāpat kā visā valstī, arī Baldones novadā tuvojas priekšvēlēšanu laiks.

"Pašlaik gan ir tāds kā klusums pirms vētras, pat lēmumi domē tiek pieņemti apbrīnojamā vienprātībā," sacīja Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa (Latvijas Reģionu apvienība).


– Pērn intervijā "Rīgas un Apriņķa Avīzei" jūs sacījāt: "Sāp, ka cilvēki nenovērtē labu darbu un meklē utis tur, kur to nemaz nav." Tagad, desmit mēnešu pirms pašvaldību vēlēšanām, vaicāsim: kā pildījušies priekšvēlēšanu solījumi, un vai par tiem saņemta oponentu kritika?

– Ar priekšvēlēšanu solījumiem ir tā – jo vispārīgāk tos uzraksta, jo vieglāk pēc tam attaisnoties – sak', mēs jau neko konkrētu neapsolījām, bet ko tik jūsu labā esam izdarījuši.

Parasti mūsu saraksta solījumi bija ļoti konkrēti, lai gan arī šādā gadījumā ir savi trūkumi. Vēlētājs var viegli norādīt, ka ir solīts izdarīt to vai citu darbu, bet tas nav paveikts.

Taču pirmkārt pašvaldības budžets nav tik stabils, kā varētu domāt. Tāpat sarežģīti 2013. gadā bija plānot Eiropas naudas apgūšanu. Piemēram, domājot par satiksmes drošību, bija gatavi vairāki projekti. Diemžēl novada budžetā līdzekļu to īstenošanai nepietiek, bet Eiropas nauda šādiem plāniem nebija pieejama.

Plānojām arī kanalizācijas sistēmas izveidi Vārpas ciematā, bet mūsu projekts tika noraidīts. Aizkavējusies arī kanalizācijas sistēmas paplašināšana Baldones pilsētā, jo līdzīgas aktivitātes finansējuma dēļ tikai tagad ir kļuvušas iespējamas un līdz nākamajām vēlēšanām šo projektu pabeigt nevarēs.

Ja runājam par "utīm", vienmēr būs cilvēki, kam šķiet, ka to vai citu darbu varēja izdarīt citādi. Tad es saku: „Nāciet klajā ar savām idejām, skatīsimies, ko varam darīt!" Ja kaut kas nepatīk, piemēram, novada svētku programmā, esiet klāt svētku sagatavošanas darba grupā ar saviem priekšlikumiem. Bet tad, kad kaut kas ir jāizdara, izrādās, nemaz tik vienkārši nav.

Savukārt vērtējot attiecības ar opozīciju, pēdējā laikā, iespējams, jūtot vēlēšanu tuvumu, domes balsojumos ir parādījusies apbrīnojama vienprātība visos jautājumos.

Vēl redzu – jo vairāk kāds pašvaldības deputāts ir saistīts ar lielajām partijām, jo domei sarežģītāk strādāt, jo tad to vien dzird: mūsu frakcijas, mūsu partijas viedoklis...

Viena lieta ir lielā politika, pavisam kas cits – darbs novada domē, kur politiskās spēles nekādus augļus nenes. To jau mēs labi redzam pašvaldībās, kur notiek nepārtrauktas priekšsēdētāju maiņas un attīstības gaita pavisam nav tāda, kāda varētu būt. Tāpēc, jo pašvaldību deputāti ir tālāk no lielajām partijām, jo mazāk viņi domā par to, kā labāk izskatīties partijas bosu acīs, bet raugās, ko labu izdarīt savam novadam.

– Novada dzīvi ietekmē iedzīvotāju skaits un viņu maksātie nodokļi. Kā uz Baldones novadu ir atsaucies Rīgas domes lēmums par iedzīvotāju deklarēšanos savos nekustamajos īpašumos?

– Reāli valstī ir radīta situācija, kad pašvaldības spiestas karot savā starpā, lai piesaistītu jaunus iedzīvotājus. Šāgada sākumā no novada izdeklarējās 100 cilvēku. Bija arī gadījumi, kad sieva ar bērnu palika Baldonē, bet vīrs piedeklarējās Rīgā.

Pašlaik atkal atdzimst būvniecība un ir sakustējies zemes tirgus, un novadā ienāk jaunas ģimenes ar bērniem. Rezultātā Baldones novadā iedzīvotāju skaits nepārtraukti svārstās no 5,6 līdz 5,7 tūkstošiem.

No otras puses, kad veicām aptauju "Radona" sakarā, atklājās, ka no visiem aptaujātajiem Baldones iedzīvotājiem, kas te reāli dzīvo, 28 procenti novadā nav deklarējušies.

Lai arī par to daudz runāts, cilvēki, kas novadā nav deklarējušies, neiedomājas, ka tā ir viņu nauda, kas neienāk pašvaldības budžetā. Bet tas netraucē ierasties domē ar prasībām, lai tiktu uzturēti ceļi, būtu apgaismotas ielas, būtu dienas centrs un pagarinātās dienas grupa skolā, lai varētu mierīgi strādāt un atbraukt pēc bērna tikai septiņos vakarā, vajag vietu bērnudārzā vai novada apmaksātus aukles pakalpojumus. Ceru, ka vecāki novērtē to, ka mēs laikam esam vienīgā pašvaldība, kur visiem skolēniem arī vidusskolā ir brīvpusdienas neatkarīgi no tā, kur deklarēti viņu vecāki.

– Pērn aktualitāte bija novadu maksājumi pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Ar pastāvošo kārtību daudzas Pierīgas pašvaldības nebija apmierinātas un pat nodibināja savu apvienību. Vai jūsu priekšlikumi ir uzklausīti un ir jūtamas pozitīvas pārmaiņas?

– Baldone ir viena no pašvaldībām, kas nedz iemaksā, nedz saņem naudu no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Dzīvojam tikai no savas naudas un attīstības projektus realizējam vai nu ar Valsts kases aizņēmumiem, vai par savu naudu. Ik gadu novada attīstībā ieguldām apmēram 650 tūkstošus eiro. Tie ir vairāk nekā desmit procenti no novada budžeta.

Vai Pierīgas pašvaldību apvienība kaut ko novadam ir devusi? Pirmkārt tā ir platforma vairākuma Pierīgas novadu kopējā viedokļa izteikšanai. Svarīgi tas ir kontekstā, kad ir izveidojusies Attīstības centru apvienība, kas mērķtiecīgi mēģināja pārdalīt Eiropas fondu līdzekļus par labu attīstības centriem. Taču patiesais attīstības centrs ir Pierīga, kur pieaug iedzīvotāju skaits, attīstās uzņēmējdarbība un komercija. Līdz ar to mums ir milzīga vajadzība gan pēc bērnudārziem, gan skolām, gan ielām un ceļiem. Tajā pašā laikā mums pieeja struktūrfondiem ir ļoti ierobežota.

Gada laikā kopš Pierīgas pašvaldību apvienības dibināšanas ir jautājumi, kuros esam uzklausīti. Taču mani pārsteidz, ka ministri mums piekrīt, bet veidojas situācija, kad suņi rej, bet karavāna iet tālāk. Tā tas ir, piemēram, pedagogu atalgojuma jautājumos.

Tagad mums ir lobists Saeimā un esam lietas kursā par to, kas mūs varētu sagaidīt nākotnē, un zinām, kur un ko varēsim ietekmēt. Tas ir būtiski, jo ne jau velti cauri laikiem dzīvo atziņa: skaldi un valdi. Piemēram, Baldoni salīdzinoši mazāk nekā Jūrmalu, Ādažus vai Mārupi skars nekustamā īpašuma un zemes nodokļa pieaugums, bet mēs, protams, atbalstīsim kolēģus, kurus tas ietekmēs būtiskāk.

– Ko Baldones vidusskolai atnesīs jaunais mācību gads? Vai vidusskolas skolotāji algu ziņā būs ieguvēji vai zaudētāji?

– Ieguvēji noteikti nebūs. Ja rēķinām tīri matemātiski, mēs skolotājiem ar desmit un vairāk gadu stāžu par likmi maksājām 539 eiro mēnesī, t. i., par 21 kontakstundu nedēļā. Pedagogi strādāja 1,7 un vairāk slodzes līdz darba likumā atļautajām 40 stundām nedēļā, līdz ar to saņēma vairāk par patlaban noteikto.Tagad par to pašu darbu sola 680 eiro, un tas nozīmē 0,66 eiro pieaugumu par mācību stundu. Izglītības un zinātnes ministrijas darbiniekiem jārunā atklāta valoda, jo vidusskolas pedagogiem noteikti nebūs 800 eiro liela alga.

Laikam mums vienīgajiem izdevās pārliecināt Izglītības un zinātnes ministriju, ka skolēnu attiecība pret vienu likmi ir nepamatoti augsta, jo nezin kāpēc Baldones vidusskola bija pielīdzināta skolām, kurās ir 1000 un vairāk skolēnu, lai gan mums tik daudz bērnu nav.

Lielākā problēma pašlaik ir pirmsskolas izglītība. Jau no jaunā gada palielinājām likmi līdz 500, 515 un 530 eiro par 30 darba stundām. Ņemot vērā, ka Pierīgā ir brīvas vakances, daudzi pedagogi strādāja līdz 40 stundām nedēļā jeb 1,3 likmes un saņēma tīri pieklājīgu algu, ar ilgāku darba stāžu – pat aptuveni 700 eiro pirms nodokļu nomaksas. Pašlaik jārēķinās ar algu samazinājumu, sākot no 30 līdz 49 eiro par to pašu darbu – 40 stundām.

Domē pieņēmām lēmumu, ka pirmsskolas iestāžu pedagogiem alga netiks samazināta, tikai 5–6 gadu veco bērnu grupiņās mūsu piemaksas būs mazākas, bet 2–4 gadu veco grupās – jūtamākas.

Vēl viena problēma ir Mākslas un mūzikas skola. Vadībai alga pieaug no novada budžeta, un jau vairākus gadus piemaksājam divas likmes mūzikas skolā un divas likmes mākslas skolā, apmaksājot pedagogiem to darbu, ko neapmaksā Kultūras ministrija par gatavošanos konkursiem un skatēm. Iepriekš tie bija 420, tagad – 680 eiro.

Kopumā līdz gada beigām pašvaldības budžetā piemaksām pedagogiem nāksies atrast vēl 28 tūkstošus eiro.

– Ko jaunu jūs, pašvaldību politiķe ar cienījamu pieredzi, sagaidāt no nākamajām pašvaldību vēlēšanām?

– Man nākamās būs piektās pašvaldību vēlēšanas. Apbēdina, ka ar katru reizi priekšvēlēšanu kampaņas kļūst netīrākas, jo kandidāti uz vēlēšanām iet ar tukšiem solījumiem, nevis savu pozitīvo programmu. Mūsu saraksts ar konkurentu kritiku neaizraujas, bet runājam par lietām, kas jāizdara un kas dos labumu novadam kopumā.

Baldonē uz pagājušajām vēlēšanām bija pieci saraksti, ievēlēti tika četri. Tā varētu būt arī nākamajās vēlēšanās, bet varbūt vēl kāds saraksts atkritīs, jo ir skaidrs, ka sadrumstalotība ne pie kā laba neved. Ir partijas, kurām domē nedabūs vairāk par vienu vietu, jo pēdējie četri gadi tām nav bijuši tie ražīgākie. Turklāt var jau savākt sarakstā ļaudis ar daudziem smalkiem amatiem, bet, ja vēlētājs nezinās, kas tas par cilvēku un ko viņš var izdarīt iedzīvotāju labā, tad tam ir maz nozīmes.