Piedalījāmies konkursā, domājot par mājas sajūtu
Agita Eizenberga savulaik vadījusi biedrību "Aste gredzenā", pašlaik ir Ķekavas novada domes Attīstības nodaļas projektu vadītāja, bet no ikdienas pienākumiem brīvajā laikā darbojas Ķekavas novada fonda valdē.
"Patiesībā viss aizsākās jau 2014. gadā, kad Borisa un Ināras Teterevu fonds izsludināja grantu konkursu "No iedzīvotāju foruma līdz kopienu filantropijai 2014". Mūsu novadā dzīvo interesanti un varoši cilvēki, taču daudzas sadzīviskas lietas uz priekšu varētu iet labāk, tāpēc nolēmām konkursā piedalīties.
Pirmais konkursa posms bija iedzīvotāju foruma organizēšana, lai noskaidrotu, ko savā novadā gribētu izdarīt iedzīvotāji paši, tāpēc mērķis bija aicināt viņus uz diskusiju, lai noskaidrotu aktuālākās problēmas mūsu novadā un rastu to risinājumus papildus tam, ko piedāvā pašvaldība. Forumā pulcējās cilvēki no dažādām sabiedrības grupām – pašvaldības un nevalstisko organizāciju pārstāvji, uzņēmēji un vietējie iedzīvotāji," teic A. Eizenberga.
Tas bijis svarīgi tāpēc, ka iedzīvotāju skaits Ķekavas novadā arvien palielinās. Novadu par savu mājvietu izvēlas ļaudis no dažādām vietām. "Taču ir mazliet skumji, ja Ķekavu sauc tikai par Rīgas guļamrajonu. Gribas taču, lai šeit, Ķekavā, Baložos un Daugmalē, mūsu iedzīvotājiem būtu mājas un arī piederības sajūta visai novada kopienai."
Iedzīvotāju forumā radās daudz un dažādas idejas par darbiem, ko varētu izdarīt iedzīvotāji, ja viņiem būtu kaut neliels atbalsts. Vēlmes apkopojot, sanāca veselu lappusi garš saraksts. Par šīm idejām foruma dalībnieki balsoja, tādējādi nosakot, viņuprāt, svarīgākos darbus.
Bija plāni, ko pa spēkam izdarīt tikai pašvaldībai, piemēram, gājēju un velosipēdistu celiņu iekārtošana novadā, bija arī tādas idejas, kur sabiedrības un pašvaldības intereses sakrita, piemēram, amatu centra izveide, bet bija arī tādas, kas ir tikai pašu iedzīvotāju vai nevalstisko organizāciju ziņā, piemēram, individuālās sociālās aprūpes veicināšana, atsevišķu ielu, māju un kopienu aktivizēšana savas dzīves kvalitātes uzlabošanai.
A. Eizenberga stāsta, ka toreiz konkursā piedalījušās vismaz desmit pašvaldības, bet uzvarēja ķekavieši un saņēma Teterevu fonda atbalstu Ķekavas novada fonda dibināšanai. Tagad Ķekavas novada fondā darbojas 25 cilvēki – uzņēmēji, pašvaldībā nodarbinātie, nevalstisko organizāciju pārstāvji, seniori un jaunieši un vienkārši novada iedzīvotāji.
"Mēs jau esam ieguvuši sabiedriskā labuma organizācijas statusu un kļuvuši par Kopienu fonda kustības dalībniekiem. Latvijā kopā ar mums ir deviņi šādi fondi, kas aptver 25 novadus. Uzsākot savu darbību, augstu novērtējam iespēju vērsties pēc padoma pie Ivetas Rorbahas Talsos un Anša Bērziņa Valmierā, kuriem ir vairāk nekā desmit gadu pieredze kopienu fondu vadībā," viņa piebilst.
Mācīsimies ziedot, bet domāsim par iespēju radīšanu
Viens no Ķekavas novada fonda darbības mērķiem ir filantropijas tradīciju attīstīšana novadā. Svarīga ir arī sadarbības veicināšana starp uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un pašvaldību, veicinot savstarpēju uzticēšanos un veiksmīgāku sabiedrībai nozīmīgu lietu īstenošanu.
"Runājot par sociāli mazaizsargātām grupām: mēs vēlamies cilvēkiem iedot "makšķeri", nevis "zivi". Dažkārt gadās tā, ka mēs saziedojam cilvēkam, domājot, ka esam izdarījuši kaut ko ļoti labu, bet daudz labāk būtu bijis viņam pašam sagādāt iespēju nopelnīt, lai iegūtu nepieciešamo lietu, reizē gūstot gandarījumu par sasniegto. Nav jau noslēpums, ka daudzi mūsu sabiedrības locekļi ir pieraduši tikai prasīt," atzīst A. Eizenberga.
Ceļu uz atpazīstamību pavēra labdarības bumbu rallijs
Pirmais Ķekavas novada fonda rīkotais pasākums bija labdarības bumbu rallijs. Tā aizsācējs ir Valmieras fonds. Šādu pasākumu organizēšana ir Kopienu fondu tradīcija visā Latvijā ar mērķi vietējo iedzīvotāju un uzņēmēju saziedotos līdzekļus piešķirt vietējās kopienas prioritārajām vajadzībām.
"Uzņēmēji saziedoja balvas rallija uzvarētājiem. Tādu bija 78. Savukārt iedzīvotāji, iegādājoties labdarības bumbu rallija sacensību kartes, kopumā projektu īstenošanai ziedoja 1380 eiro.
Septembrī izsludināsim projektu konkursu un piešķirsim šo finansējumu veiksmīgāko iedzīvotāju ieceru īstenošanai. Šajā gadījumā svarīgāka par prasmi pareizi uzrakstīt projektu ir pati ideja. Ja tā būs laba, mēs atbalstīsim," sola A. Eizenberga.
Vēl viņa atgādina, ka atsevišķi novadu fondi ar stipendijām atbalsta studējošos jauniešus: "Arī mēs kopā ar uzņēmējiem domāsim, kā atbalstīt mūsu novada talantīgos bērnus un jauniešus, kuri vēlēsies studēt vai iegūt amata prasmes."