Drukāt šo lapu
30.06.2016 17:48

Zemeņu sezona uzņem apgriezienus

Autors  Ģirts Kondrāts
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Garša, bet jo īpaši svaigums, ir tas, kas Latvijas zemenes atšķir no ievestajām. Garša, bet jo īpaši svaigums, ir tas, kas Latvijas zemenes atšķir no ievestajām. Einārs Binders

Maija beigās „Rīgas un Apriņķa Avīze" vēstīja par pirmajām Latvijas zemenēm, kas sāk parādīties Latvijas tirgū.

Toreiz apciemojām Gintu Apsīti no zemnieku saimniecības „Lazdukalns" Sidgundā, kura audzē zemenes 17 hektāru platībā un tiek uzskatīta par vienu no lielākajām zemeņu audzētājām Latvijā. Tuvāk Pēterdienai, braucot garām Gintas Apsītes saimniecībai, iegriezāmies tur atkal, lai pārliecinātos, ka Pierīgā zemeņu sezona rit pilnā sparā.

Zemenes, kas vasaras pašā sākumā vēl tikai ziedēja, mēneša laikā jau kļuvušas par skaistām, sarkanām ogām un gaida lasītājus. Saules un siltuma, lai ogas nogatavotos, ir bijis pietiekami, jo īpaši pēdējās nedēļās. Zemnieku saimniecībā uzcelta īpaša nojume, kur zemenes tiek arī tirgotas. Cenas ir dažādas –tā atkarīga gan no šķirnes, jo ogu lielums ir puslīdz vienāds, gan arī kvalitātes jeb šķiras.Ja pirms mēneša runājām par to, cik pamatoti ir tas, ka pirmās ogas tirgū maksā desmit, piecpadsmit un pat vairāk eiro, tagad redzams, ka vasaras sākuma cenas ir krietni „pakusušas" – ir ogas, kas maksā četrus eiro kilogramā, bet var nopirkt arī zemenes par nedaudz vairāk kā diviem eiro kilogramā.
Tirgotāja skaidro, ka šeit ogas ir mazliet dārgākas nekā, piemēram, Rīgā Centrāltirgū, kur zemeņu cena svārstās vidēji divu līdz trīs eiro robežās, jo zemenes ir tikko novāktas, līdz ar to patiešām svaigas un transportējot nesaspiestas.

Rosība saimniecības „Lazdukalns" tirdzniecības punktā acīm redzami apliecina patiesību, ka zemenes Latvijā ir pašas iecienītākās dārza ogas. Cilvēki brauc nepārtraukti, un vēlmes, kā novēroja „Rīgas un Apriņķa Avīze", ir dažādas: vieni grib saldākas, citi – skābākas ogas. Vieni nešauboties izvēlas pašas dārgākās ogas, citi savukārt lūkojas pēc lētākām, taču skaidrs, ka zemeņu pietiek visiem. Līdzko viena kaste ir tukša, tās vietā uz letes tiek likta nākamā. Zemenes cilvēki pērk gan savām vajadzībām vien pāris kilogramu vai kādu kastīti, gan vairumā, un tad tās pie pircējiem aizceļo kravas busiņos.Par to, cik kilogramu zemeņu dienā nonāk līdz pircējam, pārdevēja neņemas spriest. Tādi aprēķini tikšot veikti vēlāk, bet pašlaik galvenais ir jau nolasītās ogas pārdot. Ir zemnieku saimniecības, kur salasīt zemenes uz lauka pircējiem ļauts pašiem, bet „Lazdukalnā" šāda iespēja netiek piedāvāta.

Uz kāda no saimniecības zemeņu laukiem sastopam arī „Lazdukalna" īpašnieci G. Apsīti. Viņa aicina palūkot, kāda tad īsti ir Latvijā izaudzēta zemene – skaista, vitamīniem bagāta. Tiesa gan, jau vasaras sākumā noskaidrojām, ka zemeņu stādi pārsvarā ir no Holandes, taču auguši tepat, Mālpils novada zemē. Arī ogas tiks nolasītas tikai tad, kad būs nogatavojušās, jo līdz pārdošanas vietai tām jāmēro pavisam īss gabaliņš, nevis jāceļo līdz patērētājam vairākas dienas. „Garša, bet jo īpaši svaigums, ir tas, kas Latvijas zemenes atšķir no ievestajām," uzsver G. Apsīte.

Uz jautājumu, vai Latvijas zemenes Sidgundā jau lasa ukraiņu strādnieki, jo par šādu iespējamību runājām vasaras sākumā, saņemam atbildi, ka pagaidām vēl pietiekot ar savējiem,taču šā gada zemeņu sezona vēl tikai uzņem apgriezienus.