Regulāri pasākumi krasta kāpu aizsardzībai Jūrmalā tika atsākti 2015. gadā Kaugurciema pludmalē, skaidro pašvaldībā. Tā tika izvēlēta, jo šī jūras krasta zona ir pakļauta vislielākajai noskalošanai un smilšu uzkrāšanās šajā posmā notiek lēni. Jau šobrīd Kaugurciema peldvieta ir gandrīz divas reizes šaurāka par pārējām pilsētas pludmalēm. Turklāt arī pēdējās desmitgades stiprās vētras veicinājušas krasta eroziju.

Lai kompensētu vētru radīto sanešu zudumu un nodrošinātu šai teritorijai raksturīgo ar krasta attīstību saistīto ģeoloģisko procesu nepārtrauktību, Kaugurciema pludmalē pagājušajā gadā tika savests vairāk nekā 3700 kubikmetru smilšu, tās izklātas apmēram 500 metru garumā uz Jaunķemeru pusi 30 centimetru biezā, slīpā slānī. Smiltis iegūtas tepat Jūrmalā, tīrot Lielupes grīvu Jūrmalas ostas teritorijā, līdz ar to piebērtās smiltis ir ļoti līdzīgas pludmalē esošajām.

Darbi tika paveikti, nebojājot dabisko vidi, augus un kārklus, kas krasta zonas nostiprināšanai tika sastādīti pagājušā gadsimta 80. gados, kā arī saglabājot un saudzējot veģetāciju, kuras izpēte veikta 2014. gadā.

Kāpu stabilizēšanas pasākumi veikti saskaņā ar vides eksperta, ģeoloģijas zinātņu doktora Jāņa Lapinska ieteikumiem un izstrādāto metodiku. Viņš pastāstīja, ka smilšu piebēršana ir viens no efektīvākajiem veidiem, un šādu metodi izmanto arī citas Eiropas valstis. Kā priekšrocību zinātnieks minēja arī to, ka piebērtās smiltis gandrīz pilnībā iekļaujas ainavā, uzlabojas teritorijas rekreācijas kvalitāte.

Vēl viens no pasākumiem krasta kāpu stabilizēšanai, ko veic pašvaldība, ir kārklu stādīšana. Pērn tie iestādīti pludmales zonā virzienā no Kapteiņa Zolta ielas uz Jaunķemeru pusi divās joslās. Kārklu zona pludmalē tiek atjaunota regulāri, savulaik stādītas arī graudzāles – smiltāju kāpuniedre Majoru pludmalē. Kāpas no izbradāšanas pasargā arī pludmalē izvietotās dēļu laipas, kas ierīkotas lielākajā daļā izeju uz pludmali.