Kopumā Latvijā no visām pārbaudītajām publiskajām ēkām 90,7% ir ļoti labā vai labā stāvoklī, bet tikai 9,3% sliktā vai bīstamā stāvoklī, kas nav drošas ekspluatācijā. Vislabākā situācija ir vērojama reģionos - Kurzemē un Zemgalē 95% no ēkām ir teicamā vai labā stāvoklī, bet Latgalē tie ir 90%. Galvaspilsētā 89% apsekoto ēku ir atzītas par drošām ekspluatācijā, bet pārējām ir nepieciešami būtiski uzlabojumi, informē birojā.

Tāpat arī Pierīgā, spriežot pēc biroja apkopotās informācijas, lielākoties publiskās ēkas ir labā stāvoklī. Proti, no vairāk nekā 80 pārbaudītajām ēkām, tikai 11 namiem konstatētas nelielas nepilnības, savukārt vienas ēkas tehniskais stāvoklis atzīts par ļoti sliktu.

Nams, ko būvniecības kontroles birojs ir atzinis par bīstamu, ir tirdzniecības centrs Siguldā Leona Paegles ielā 3. Šajā adresē atrodas veikals "Maxima". Nepilnības konstatētas šīs ēkas pagrabā, piemēram, higiēnas prasību neievērošana, kā arī tas, ka atsevišķas pozīcijas atrodas pirmsavārijas stāvoklī. Tieši tāpēc būvniecības kontroles biroja darbinieki ir aizlieguši ekspluatēt daļu pagraba telpu, kamēr tās nav savestas kārtībā.

Savukārt tās ēkas, kuru drošība Pierīgā būtu jāuzlabo, atrodas Baldonē, Piņķos, Siguldas un Jūrmalas novados. Proti, Jūrmalā nepilnības konstatētas viesu namam Turaidas ielā, Slokas pamatskolai, Ķemeru vidusskolai un Jūrmalas sporta servisa centram. Savukārt Baldonē drošība jāuzlabo kultūras namā, bet Piņķos – veikalā Jūrmalas ielā 14. Siguldas novadā nepilnības jānovērš lielveikalā "Elvi" Vidus ielā, viesnīcā un veikalā Pils ielā, katoļu baznīcā Raunas ielā, atpūtas namā Pētersalas ielā un VSAC "Allaži".

Biroja pārbaužu rezultāti liecina, ka būtiski neatšķiras pašvaldību, valsts un privāto īpašnieku ēku stāvoklis. Būtiska nozīme ir ēkas vecumam – jo vecāka ēka, jo sliktākā stāvoklī tā atrodas. 96% ēku, kas ir vecumā līdz pieciem gadiem ir teicamā un labā stāvoklī, bet tikai 87% ēku, kas vecākas par 50 gadiem, ir atzītas par pilnībā drošām.

Vislabākajā stāvoklī ir sporta ēkas, viesu mājas un viesnīcas, kā arī tirdzniecības un izglītības iestāžu ēkas, bet lielāku uzmanību prasa ārstniecības un veselības aprūpes iestādes. Analizējot pēc galvenajiem ēku drošības riska faktoriem, joprojām procentuāli lielākais ir nepietiekama ēku mehāniskā stiprība, kam seko vides pieejamība un ugunsdrošības prasību neievērošana.

"Saglabājusies pozitīvā tendence, ka daudzi ēku īpašnieki pēc pārbaudēm nekavējoties novērš konstatētos trūkumus – gandrīz 40% gadījumos problēmas tiek atrisinātas vēl pirms birojs ir pieņēmis lēmumu par turpmāku ēkas ekspluatāciju," norāda Būvniecības valsts kontroles biroja direktors Pēteris Druķis.

Līdz gada beigām Būvniecības valsts kontroles birojs plāno apsekot vairāk nekā 2000 publisko ēku visā Latvijā, bet kopumā birojam piekritīgs ir 24 tūkstotis ēku Latvijā. Šobrīd birojā strādā 67 darbinieki, no kuriem 41 ir speciālisti būvniecībā un inženierzinātnēs ar nopietnu darba pieredzi Latvijā un ārvalstīs.