LDz norāda, ka vērienīgā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansētā projekta īstenošana 16 Jūrmalas un Jelgavas virzienu stacijās ir noslēguma fāzē un pakāpeniski tiek gatavota būvobjektu nodošana ekspluatācijā. Uz vairākām platformām jau ir uzstādīti displeji un skaļruņi pasažieru apziņošanai un videokameras, taču tos varēs pieslēgt sistēmai, kad darbi būs pabeigti visās stacijās.

Kompānijas viceprezidents Edvīns Bērziņš norādīja, ka šis LDz un būvniekiem bija liels izaicinājums ne tikai tādēļ, ka darbi bija jāpaveic īsā laikā, bet arī tādēļ, ka šo projektu bija jāīsteno, saglabājot vilcienu kustību ļoti noslogotajās Jelgavas un Jūrmalas līnijās, kurās ik gadu kopā pārvadā vairāk nekā 9,6 miljonus pasažieru. Viņš piebilda, ka pavasarī plānoti modernizēto staciju apzaļumošanas darbi.

Savukārt būvdarbu veicēja pilnsabiedrības "RBSSKALS Būvsabiedrība un Leonhard Weiss RTE" valdes loceklis Kaspars Dombrovskis atzīmēja, ka peronu projektēšana un būvniecība Jūrmalas un Jelgavas virzienos ir inovatīvs dzelzceļa infrastruktūras projekts, kurā īpaši jāuzsver projekta augstā sabiedriskā nozīmība, kas paceļ infrastruktūru daudz lielākā drošības un estētikas līmenī un rada pieejamību un ērtību plašākām sabiedrības grupām.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis uzsvēra, ka desmit Jūrmalas dzelzceļu staciju modernizācija ir ļoti nozīmīgs atbalsts pilsētas infrastruktūras sakārtošanā – gan no vides pieejamības un drošības viedokļa, gan arī vizuālā koptēla. Dzelzceļa pakalpojumus Jūrmalas virzienā ik gadu izmanto teju divi miljoni pasažieru. "Liela daļa no tiem ir pilsētas viesi, kas, nešaubos, novērtēs Jūrmalu kā mūsdienīgu un Eiropas līmenim atbilstošu kūrortpilsētu arī transporta infrastruktūras jomā," sacīja G. Truksnis.

Savukārt invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis norādīja, ka LDz pārraudzībā ir ļoti sarežģīta un sena infrastruktūra un tas, runājot par vides pieejamību, esot jāņem vērā.

"Lai vai kā, LDz ir atradis veidus, kā pilnveidot un uzlabot gan dzelzceļa staciju, gan arī pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti. Šobrīd izskatās, ka visi šie ievērojamie infrastruktūras objekti būs pieejami ikvienam cilvēkam, jo LDZ regulāri konsultējas ar "Apeirona" pieejamības ekspertiem, un, protams, vērojam arī patiesu izpratni par vides pieejamības jautājumu nozīmību no LDz puses," klāstīja I. Balodis.

Plānots, ka visās 16 modernizētajās stacijās un pieturas punktos tiks ierīkota arī mūsdienīga pasažieru apziņošanas sistēmas un videonovērošanas sistēma. Pasažieru apziņošanas sistēma nodrošinās automatizētu, ērtu un tūlītēju informācijas piegādi pasažieriem gan staciju ēkās, gan uz peroniem Savukārt videonovērošanas sistēma peronu un staciju uzgaidāmo telpu kontrolei būtiski uzlabos pasažieru personisko drošību, mazinās vandālisma un demolēšanas riskus, kā arī sniegs iespēju analizēt pasažieru plūsmu.

Vienlaikus projekta ietvaros LDz izbūvēs arī paaugstinātās platformas, sakārtos komunikāciju sistēmas, ierīkos LED apgaismojumu, ūdens apgādes un novadīšanas sistēmas. Platformas tiks aprīkotas ar nojumēm un soliņiem, kur to pieļauj dzelzceļa tehniskie ekspluatācijas noteikumi, kā arī tiks uzstādītas informatīvās plāksnes ar staciju nosaukumiem un norādēm.

Tāpat tiks izbūvēti drošības "labirinti", margas, izveidotas uzbrauktuves pasažieriem ar īpašām vajadzībām. Staciju teritorijās LDz sakārtos arī laukumus, gājēju celiņus, pārejas, bet staciju ēkām veiks atjaunošanas vai nelielus pārbūves darbus.