"Mēs esam ļoti vīlušies tajā, kas notika vēlāk un šodien. Toreiz mēs visa ļaunuma sakni saskatījām Padomju Savienībā – mums bija ārējais ienaidnieks. Neviens toreiz nedomāja, ka cilvēki dzīvos tik lielā nabadzībā un pesimismā.

Bijām priecīgi, ka visas barjeras ir nojauktas, paši varam ievēlēt savus deputātus un paši visu nosakām. Tomēr izrādījās, ka esam ievēlējuši deputātus, kuri vēlāk savas personīgās intereses pacēla augstāk par valsts interesēm. Arī šodien redzu, kā daži politiķi pēc ievēlēšanas ir mainījušies – ja pirms tam bijis saprotošs, pretimnākošs, progresīvi domājošs cilvēks, tad pēc tam kļūst augstprātīgs, nepieejams un meklē iespējas savas labklājības, nevis valsts interešu aizstāvībai. Ne visi iztur pārbaudi ar varu." intervijā portālam pauž M.Bojārs.

Viņš norāda, ka, lai kaut kas mainītos, ir jāizaug vēl vienai jaunai paaudzei. Vienlaikus atzīstot, ka tagadējie jaunieši, kas dzimuši deviņdesmitajos gados, lielākoties ir audzināti kā patērētāju sabiedrība.

"Vecāki, dzīvojot ilgstošā apspiestībā, bet tad atgūstot brīvību, saviem bērniem radīja apstākļus un priekšstatu, ka viņiem tagad visi ceļi vaļā: ka viņi var mācīties, var ceļot, var veidot paši savu dzīvi un darīt visu to, ko mēs nevarējām atļauties. Ir izaugusi prasītāju paaudze, ar ko mēs atkal esam neapmierināti, jo viņi saskata tikai tiesības, bet neko nezina par pienākumiem pret darbu, pret valsti un vienam pret otru. Ir zudusi apziņa, ka viss ir jārada pašam," teic Mārupes mērs.

M. Bojārs norāda, ka pārāk maz resursu tiek tērēts, lai jauniešos ieaudzinātu patriotismu. Vesela paaudze esot izaugusi, par valsts simboliem un vēsturiskajiem notikumiem dzirdot tikai pa ausu galam. "Tiek audzināti pasaules cilvēki, kuriem nav svarīgas saknes un dzimtā zeme," secina M. Bojārs.

Viņš arī esot novērojis, ka lauku teritorijās cilvēki ir patriotiskāk noskaņoti un saglabājuši mīlestību uz tēvu zemi, bet lielajās pilsētās izpratne par nacionālo identitāti, savas valsts patriotismu ir daudz zemākā līmenī. "Te spēkā ir citas vērtības – materiālisms," norāda Mārupes priekšsēdētājs.

M. Bojārs arī saka, ka Mārupē pēdējo gadu laikā arvien vairāk cilvēki izšķiras par labu otrajam un trešajam bērnam ģimenē, un tas liecinot ne vien par pieaugošo labklājību, bet arī par latviskām ģimenes tradīcijām, kurās vairāki bērni ir sena un stabila tradīcija.