Valdība ir atbalstījusi LPS priekšlikumu, ka pašvaldību darbiniekiem būs apmācības starpkultūru jautājumos, patvēruma meklētājiem būs latviešu valodas apmācības jau no ierašanās brīža patvērumu meklētāju centrā "Mucenieki", kā arī valdība izvērtēs iespēju nodarbināt patvēruma meklētājus pagaidu vai brīvprātīgos darbos.

Sēdes laikā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards sacīja, ka atbalstāma ir arī LPS prasība, ka izdevumus, kas pašvaldībām radīsies saistībā ar bēgļiem, valstij būtu jāatmaksā reizi ceturksnī. LPS ieskatā atmaksa veicama atbilstoši atbildīgās iestādes noslēgtajam līgumam ar uzņemošo pašvaldību un pašvaldību faktiskajiem izdevumiem. Priede norādīja, ka valdība gan neparedz rīcības plānā slēgt līgumus ar pašvaldībām.

Savukārt LPS valde 6. oktobrī lēma, ka no valsts budžeta līdzekļiem būtu apmaksājamas bāriņtiesas un sociālo darbinieku atlīdzības izmaksas četrus gadus kopš statusa piešķiršanas patvēruma meklētājam, kā arī no valsts budžeta apmaksā asistenta pakalpojumus izglītības iestādē 20 stundas nedēļā pirmajā mācību gadā visiem bērniem, ne tikai bērniem ar īpašām vajadzībām.

Atbilstoši LPS lēmumam no valsts budžeta līdzekļiem jāapmaksā arī tulka pakalpojumu pieaugušām personām un bērniem, jānodrošina valsts valodas apmācība līdz cilvēks ir nokārtojis valsts valodas eksāmenu, jāapmaksā sociālā palīdzība un pakalpojumi, pašvaldības policijas papildu slodze, kā arī papildu izdevumi, kas radīsies pašvaldībai, nodrošinot izglītību, tostarp transports un mācību līdzekļi.

Priede norādīja, ka valdības ieskatā tulka pakalpojumi nav jānodrošina tik ilgi, cik nepieciešams, bet gan vienu gadu.

Atbildot par finansējumu, Gerhards sacīja, ka pirmo informatīvo ziņojumu par pašvaldībām radītām izmaksām, kas ir jāatmaksā no valsts budžeta, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesniegs nākamā gada vidū.

Valkas novada mērs Vents Armands Krauklis pauda - ja konkrētajā pašvaldībā būtu pieejamas darba vietas, tad, viņaprāt, saprātīgāk būtu ieguldīt finansējumu pašvaldības dzīvokļu remontēšanā. Premjere Laimdota Straujuma norādīja, ka "tā noteikti nebūs", jo tad dzīvokļu remontēšanu prasīs visas pašvaldības.

Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane norādīja, ka attiecībā uz bēgļu izmitināšanu nebūs nekādas ārpuskārtas sistēmas, lai bēgļi varētu būt rindā uz pašvaldības dzīvokļiem pirmie.

"Valdība neplāno investēt dzīvojamo platību remontdarbos ar mērķi tieši bēgļiem, jo mēs nevaram garantēt, ka bēglis gribēs braukt tieši uz, piemēram, Valkas pašvaldību. Acīmredzot paliks īres variants, kad par pašvaldības pabalstu varēs īrēt no privātpersonām un pašvaldībai šie līdzekli tiks atgriezti," sacīja Pētersone-Godmane.

Premjere Straujuma arī atzina, ka "mēs nevaram iekļaut bēgļus rindā pirms mūsu cilvēkiem".

Jau ziņots, ka valdība otrdien atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādāto rīcības plānu bēgļu uzņemšanai Latvijā.

Kopumā nākamgad un 2017. gadā patvēruma meklētāju sistēmas izveidei tiks tērēti 14 994 027 eiro, no kuriem 6 525 506 eiro plānots iegūt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, bet 8 468 521 eiro - no valsts budžeta.