Privātmāju īpašniekiem par lapu likvidēšanu jādomā katram pašam.

Ķekavas novada pašvaldība organizē kritušo lapu savākšanu tikai pašvaldības pārziņā esošajās teritorijās, tas ir, parkos, daudzdzīvokļu namu pagalmos, kapos, iestāžu teritorijās un citur, portālam "Aprinķis.lv" pastāstīja domē. Savukārt privātmāju īpašniekiem ar dzeltenajām rudens lapām jātiek galā pašiem, jo pašvaldība to savākšanu neorganizē.

Viens no veidiem, kā no tām varētu tikt vaļā, ir šo lapu dedzināšana, kas tā dēvētajos Spodrības mēnešos Ķekavas novadā ir atļauta. Spodrības mēnesis ik gadu tiek izsludināts divas reizes gadā. Rudenī – tas ir oktobris, bet pavasarī Spodrības mēnesis tiek noteikts visbiežāk vai nu martā, vai aprīlī.

"Kā galvenā Spodrības mēneša priekšrocība jāmin tas, ka šajā mēnesī ir atļauts dedzināt bioloģiski noārdāmos atkritumus – zāli, lapas, zarus un citas augu daļas sava īpašuma teritorijā, ja tas nerada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, videi un mantai, kā arī netraucē apkārtējiem iedzīvotājiem. Pārējā laikā to darīt ir aizliegts saskaņā ar Ķekavas novada sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumiem," skaidroja Ķekavas pašvaldības pārstāve Inga Ikauniece, piebilstot, ka noteikumu ievērošanu kontrolē pašvaldības policija.

Vienlaikus viņa arī zināja teikt, ka dažkārt iedzīvotāji lapas, zarus un citus atkritumus dedzina ārpus noteikumos paredzētajiem gada mēnešiem. No pašvaldības pārstāves teiktā izriet, ka katrs lapu dedzināšanas gadījums tiek izvērtēts individuāli, un nereti soda vietā policija izsaka tikai brīdinājumu.

Tāpat ķekavieši kritušās lapas mēdzot izmest arī mežā, kas neesot nekāda apsveicamā rīcība no novada iedzīvotāju puses. "Neatbalstām šādu metodi, jo, pirmkārt, nereti lapas tiek izmestas ar visiem maisiem un, otrkārt, citi iedzīvotāji šajās vietās pēc tam mēdz ierīkot nelegālās sadzīves atkritumu atstāšanas vietas un tādā veidā piesārņo apkārtējo vidi," klāstīja pašvaldības pārstāve.

Līdzīga prakse ir arī Olaines novada pašvaldībā. Arī tur rudeņos pašvaldība organizē kritušo lapu savākšanu no vietvarai piederošajiem īpašumiem, kā arī daudzdzīvokļu māju pagalmiem, ko nodrošina A/S "Olaines ūdens un siltums" darbinieki. Savukārt privāto namu un mazdārziņu īpašniekiem par lapu kaudžu likvidēšanu ir jārūpējas katram pašam.

A/S "Olaines ūdens un siltums" pārstāve Ineta Valdmane saka, ka olainieši no lapām var veidot kompostu vai arī tās sadedzināt. "Lapu dedzināšana nav aizliegta. Līdz ar to cilvēki, ja vēlas, protams, var dedzināt gan lapas, gan zarus, ievērojot visus ugunsdrošības noteikumus un respektējot kaimiņus," norāda I.Valdmane.

Taču Mārupē, kur pat saistošajos noteikumos ir ierakstīts, ka katra mārupieša pienākums ir rūpēties par sava īpašuma sakopšanu, tostarp arī lapu savākšanu, iedzīvotājiem ir iespēja lapas nodot atkritumu apsaimniekošanas kompānijām.

"Iedzīvotāji bioloģiskos atkritumus var nodot atkritumu apstrādes kompleksā Jaunmārupē, kur tiek nodrošināta bezmaksas bioloģisko atkritumu pieņemšana līdz vienam kubikmetram. Tāpat iedzīvotāji var nodot kritušās lapas, izmantojot atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "Eko Vide Baltija" piedāvājumu, iegādājoties zaļajiem atkritumiem paredzētos maisus un atstājot tos pie sadzīves atkritumu konteinera," skaidroja pašvaldības pārstāve Ilze Žunde.

Viņa uzvēra, ka Mārupē iedzīvotāji nedrīkst organiskos atkritumus atstāt ceļa malās vai izbērt mežā, jo citādi pašvaldība par nodokļu maksātāju naudu būs spiesta organizēt to savākšanu. Tāpat Mārupē rudeņos no lapām nedrīkst kurināt arī ugunskuru, jo tas no 15. septembra līdz pat vasaras vidum ir aizliegts. Par šo noteikumu neievērošanu pārkāpējs var tikt sodīts pat ar 140 vai 280 eiro lielu naudas sodu.

"Aizlieguma periodā pašvaldības policija seko, lai tiktu ievērotas saistošo noteikumu prasības. Neskatoties uz aizlieguma periodu, iedzīvotāji tomēr cenšas atbrīvoties no atkritumiem tos sadedzinot, tādēļ pašvaldības policija pastiprināti iedzīvotājus informē un izglīto par šādu darbību bīstamību un nepieļaujamību. Pirmajā reizē, konstatējot pārkāpumu, vainīgā persona parasti tiek brīdināta, nepiemērojot administratīvo sodu. Ja tiek konstatēts atkārtoti dedzināšanas gadījums, tiek uzsākta administratīvā lieta, un protokols tiek nosūtīts administratīvajai komisijai izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai," teica I. Žunde.

Pašvaldības pārstāve arī piebilda, ka laika posmā no 2014. gada janvāra līdz šā gada septembra vidum, kad Mārupē neko nevar dedzināt, naudas sods par bioloģisko atkritumu nokurināšanu draudēja 15 novadniekiem. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, situācija esot uzlabojusies. Vēlme dedzināt lapas vai citus bioloģiskos atkritumus Mārupē esot gājusi mazumā.

Portāls "Aprinķis.lv" vēlas atgādināt, ka krāsainās lapu kaudzes nebūt nav jāizmet tikai atkritumos vai jāsadedzina. Kā iepriekš portālam sacīja Salaspils Botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns, kritušās koku lapas rudenī būs lielisks papildinājums komposta kaudzei. Viņš norādīja, ka kompostam būs derīgas visas koku lapas, izņemot ozollapas, jo tās satur vairāk miecvielu, tāpēc sliktāk sadalās. "Ozola lapas nekad nevajadzētu kompostēt vienas pašas, bet sajaukt, piemēram, ar liepu, kļavu un citām lapām," teica A. Svilāns.